HIPOTENTIAL PERSONĪBAS
IZAUGSMES LEKCIJAS

Nākamā sezona - 2023. gada augustā, plašāka informācija tiks publicēta jūnijā
 

LEKTORS

Indulis Paičs - teologs, mācītājs, grāmatu autors, kristīgās meditācijas un apzinātības skolotājs. Pašlaik studē psiholoģijas doktorantūrā RSU.

TĒMA

Pētījumi norāda uz to, ka vairums no Jaungada apņemšanām cieš neveiksmi jau pirmajos mēnešos, tomēr pārdomāta apņemšanās joprojām var būt efektīva un uzlabot dzīves kvalitāti. Lekcijā runāsim par apņemšanās nozīmi, jēgu, tās izvirzīšanas stratēģijām, kā arī konkrētiem principiem un praksēm, kas palīdz apņemšanos sasniegt. Ikviens dalībnieks lekcijas saturu varēs pielāgot saviem apstākļiem, mērķiem un individuālajām atšķirībām.

LEKTORE

Marija Ābeltiņa ir klīniskā psiholoģe un pārraudze, Kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore. Absolvējusi Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu psiholoģijā. Šobrīd turpina izglītību doktorantūrā, pētot profesionālas izdegšanas fenomenu. No 2013.gada ir sertificēta kognitīvi biheiviorālais psihoterapijas speciāliste (CBT) un no 2019.gada arī supervīzore. 2020. gadā kļuva par Shēmu terapijas speciālisti.

TĒMA

Šoreiz mēs runāsim par to, kāpēc labas pārmaiņas mūsu dzīvē bieži vien neīstenojas, pat ja esam bijuši labos kursos, seminārā vai izlasījuši lielisku pašpalīdzības grāmatu un noklausījušies iedvesmojošu podkāstu? Ko nozīmē mainīt savu uzvedību? Kā veidojās jauni ieradumi un cik ilgi tas notiek? Kāpēc daudzas lietas neizdodas 21 dienā? Veco ieradumu spēks un ko ar tiem darīt? Tāpat centīsimies rast praktiskas idejas, kā pārvarēt šķēršļus, lai ieviestu pārmaiņas savā dzīvē un lietderīgi izmantot iegūto mācībās.

Lekcijas laikā dalībnieki tiks iepazīstināti ar jaunākajām zinātniski pamatotajām zināšanām par uzvedības izmaiņā, izmantojot kognitīvi biheiviorālo pieeju. Uzsvars tiks likts uz praktiskiem aspektiem un teorētiskās zināšanas tiks ilustrētas ar konkrētiem piemēriem.

LEKTORE

Dr. Sandra Vestermane – ārste neiroloģe un kognitīvo neirozinātņu maģistre (AON, Vācija). Absolvējusi Latvijas Medicīnas Akadēmijas (Rīgas Stradiņa universitāti) medicīnas fakultāti, rezidentūru neiroloģijā Latvijas Universitātes Pēcdiploma izglītības fakultātē, atkārtoti stažējusies neiroloģijā dažādās Vācijas klīnikās. Ir pieredze lekciju un semināru vadīšanā dažādām auditorijām par aktuālām tēmām medicīnā un kognitīvā neirozinātnē. Šī brīža izaicinājums ir starpdisciplināra neirozinātnes un neirobioloģijas integrācija, gūstot praktisku pielietojumu psihoemocionālas un fiziskās veselības uzlabošanā.

TĒMA

Šajā lekcijā vispirms gūsiet izpratni par to, kā darbojas mūsu smadzenes, kas nepieciešams, lai izprastu laimi kontekstā ar mūsu smadzeņu darbību:

• neirobiolģijas pamati – no neirona līdz smadzeņu struktūrai un funkcijai,

• smadzeņu spēja mainīties visas dzīves laikā – neiroplastiskums,

• personības četru līmeņu modelis (pēc prof. G.Roth), kas izskaidro personības īpašību saikni ar neirobioloģiskām struktūrām un to attīstību dažādos vecuma periodos.

Pievērsimies arī jautājumiem par laimi, pārrunājot:

• laimes ģenētiskos, evolucionāros un neirozinātniskos aspektus,

• pozitīvās psiholoģijas lomu laimes neirobioloģijā,

• laimes kā smadzeņu palstiskuma dzinējspēka būtisku aspektu,

• laimes un motivācijas modeļus.

Noslēgumā izskatīsim jautājumu vai laime ir vajadzīga un vai to var apgūt. Iepazīstināšu ar laimīga cilvēka kritērijiem.

LEKTORS

Nils Konstantinovs - Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs un pusaudžu terapeits, Čārlza Universitātes 1. medicīniskās fakultātes doktorants Psihopatoloģijā un medicīnas psiholoģijā. Ir vairāku grāmatu autors, divkārtējas Prozas lasījumu laureāts, oriģināldramaturģijas konkursa uzvarētājs, vadījis meistarklases terapeitiskajā rakstībā. Ikdienā strādā ar jauniešiem, palīdzot tikt galā ar dažādām dzīves un mentālās veselības problēmām, kā arī ļaujot attīstīt maksimālo potenciālu jaunajiem mūziķiem un sportistiem.

TĒMA

Rakstīšana ir sarežģītākā prasme, kuru spēj apgūt cilvēks. Tajā apvienojas prāta koncentrēšana, dziļi atmiņas procesi, augsti koordinētas motoriskās kustības un iekšējo stāvokļu pārvēršana zīmēs un simbolos. Tieši tāpat kā rakstot mēs spējam iznest uz āru savu iekšējo pasauli, tā arī pašu rakstīšanas procesu var izmantot, lai veidotu un ietekmēto savus iekšējos procesus - domas, atmiņas, sajūtas.

Šajā terapeitiskās rakstības nodarbībā Jums būs iespēja apgūt un izmēģināt vairākas tehnikas, kas ļaus ar rakstīšanas palīdzību labāk izprast un vieglāk mainīt savus iekšējos procesus, domas un sajūtas. Nodarbības mērķis ir sniegt vienkāršus, ikdienā pielietojamus rīkus, kas ikvienam palīdzēs mierīgāk, veiksmīgāk un vienkāršāk “rakstīt” savu dzīves stāstu.

LEKTORE

Līga Cepurīte - sertificēta mākslas terapeite. Strādā ar klientiem privātpraksē "Psihodiagnostikas un terapiju centrā" un "Pusaudžu resursu centrā". Specializējas garstāvokļa, neirotisku ar stresu saistītu, personības un uzvedības traucējumu mazināšanā. Terapijā lieto mākslā balstītu pieeju, kas attīsta radošumu, apzinātību, intuitīvu pieredzi, pašizjūtu, psihes verbālā un neverbālā procesa integritāti. Palīdz izprast sajūtu, emociju, domāšanas un uzvedības kopsakarības un to ietekmi ikdienā.

TĒMA

Ik dienu mums ir jāpieņem dažādi lēmumi. Katrs lēmums ir kā viens solis mūsu dzīves lielajā pastaigā. Mēs tiecamies domāt, ka lēmumu pieņemšanā orientējamies pēc racionāliem apsvērumiem. Mēs katrs funkcionējam ļoti individuāli un atšķirīgi, tomēr, personiski nozīmīgu jautājumu pieņemšanā mēs visi esam ļoti iracionāli. Pat tad, kad domājam, ka esam ļoti racionāli, vielaikus esam arī iracionāli. Sev un apkārtējiem labvēlīgu lēmumu pieņemšana būs atkarīga no racionālā un iracionālā veiksmīgas sadarbības. Šī iekšēji neapzinātā procesa atslēga slēpjas tajā, ka mūs katru vada gan mūsu ķermenis, gan psihe, kas kopā veido mūsu izjūtu par sevi. Mūsu pašizjūta ir intuitīva un emocionāli nosacīta. Šajā lekcijā dalīšos ar tevi pierādījumos balstītās atziņās un praksēs no ekspresīvās mākslas terapijas un neirozinātnes, kas palīdzēs tev attīstīt intuīciju ķermeņa un psihes vienotu sadarbību. Katru lekcijas tēmu esmu papildinājusi ar praktiskiem uzdevumiem, kas palīzdēs tev dzirdēto uzreiz pārvērst praktiskā pieredzē.

LEKTORE

Ieva Stokenberga - Dr. psych., LU Psiholoģijas nodaļas vadītāja, asociētā profesore, māca psiholoģijas vēsturi, sociālo psiholoģiju, vada sociālpsiholoģiskos treniņus un seminārus. Paralēli vada seminārus organizācijās saistībā ar komandas veidošanu, darba efektivitātes veicināšanu, sadarbību ar klientiem. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedre.

TĒMA

Katrs no mums ir personība, un visi esam dažādi. Tomēr ne visas individuālās atšķirības ir būtiskas, turklāt dažādas personības šķautnes atšķirīgā veidā saistās ar to, kā veidojam attiecības, mācāmies ko jaunu vai tiekam galā ar grūtībām. Kā cilvēku individuālās atšķirības izprot personības psiholoģijā, kas nosaka, kāpēc esam dažādi vai līdzīgi, kā personība mainās dzīves laikā un kā varam palīdzēt sev kļūt būt par savu labāko versiju – par šiem jautājumiem runāsim lekcijā "Personības psiholoģijas atziņas izaugsmei".

LEKTORE

Dr. med. Vita Skuja - medicīnas zinātņu doktore, gastroenteroloģe, iekšķīgo slimību āste, gastrointestinālās enodskopijas speciāliste klīnikās Anti-Aging Institute, Capital Clinic Riga, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Anti-Aging Institute metodiskā vadītāja. Rīgas Stradiņa universitātes docētāja. Eiropas Gastroenterologu Asociācijas (United European Gastronetrology) mācībspēks, biedru kopsapulces locekle. Latvijas Jauno gastroenterlogu biedrības dibinātāja, valdes locekle.

TĒMA

Mūsu ķermenis ir vairāku funkcionējošu sistēmu kopums, kas, savstarpēji mijiedarbojoties, strādā kā vienots veselums. Pilnvērtīga visu sistēmu darbība nodrošina veselību un labu pašsajūtu, kā arī ilgu un aktīvu mūžu. Cieši saistīta ir mūsu fiziskā un emocionālā veselība, kā arī mūsu saikne un mijiedarbība ar apkārtējiem cilvēkiem un dabu.

Bieži vien veselības jautājumam pieķeramies kampaņveidīgi un savus veselības mērķus gribam sasniegt uzreiz. Tomēr pētījumi rāda, ka vislielākais efekts ir no maziem veselīgiem ikdienas ieradumiem, dzīves jomās, kuras mēs paši varam ietekmēt un kas, ilgtermiņā summējoties, nodrošina stabilus veselības pamatus.

Cik labi ar veselību klājas mums šobrīd? Ko varam darīt lietas labā paši? Kas ir trīs veida veselības profilakses? Un ko varam mācīties un savā ikdienā ieviest no ilgdzīvotāju tautām pasaules vietās, kur cilvēki dzīvo 100 un pat 110 gadus? Šos un citus jautājumus pārdomāsim 2. marta lekcijas tiešraidē!

LEKTORS

Indulis Paičs - teologs, mācītājs, vairāku grāmatu autors, kristīgās meditācijas un apzinātības skolotājs. Pašlaik studē psiholoģijas doktorantūrā RSU.

TĒMA

Krīze – tas ir mūsdienu pasaulē bieži lietots vārds. Tas ir pārbaudījuma laiks: nonākot situācijā, kurā vēl nekad neesam bijuši un līdz ar to nezinām labākos risinājumus jaunajām grūtībām, nākas improvizēt un pielietot visas pieejamās spējas, lai kaut kā tiktu uz priekšu. Tāpēc krīze var beigties ar sabrukumu vai – gluži pretēji – jaunām iespējām un ieguvumiem.

Krīzes nav tikai ārējas (pandēmija, karš utt). Pazīstams arī attīstības krīzes jēdziens. Tā ir krīze, kas rodas no cilvēka iekšējiem procesiem: mēs vēl nekad neesam bijuši tik veci, kā šobrīd! Kādas jaunas iespējas šis dzīves posms piedāvā? Kādi ir jauni apdraudējumi?

Lekcijā apskatīsim klasiskās attīstības krīzes cauri cilvēka dzīves ciklam un meklēsim atbildes priekš sevis un citiem – kā palīdzēt sev un pārējiem šos kritiskos dzīves posmus pārvarēt?