Indulis Paičs - teologs, mācītājs, grāmatu autors, kristīgās meditācijas un apzinātības skolotājs. Pašlaik studē psiholoģijas doktorantūrā RSU. TĒMA Kā jau ierasts – viena laba un viena ne-tik-laba ziņa… Labā ir tā, ka ikviens cilvēks ir apveltīts ar apbrīnojamu iekšēju potenciālu. Ikviens! Ne tik labā ziņa ir tā, ka šis iekšējais potenciāls ir jāatklāj un jārealizē. Lai tas notiktu, jātiek galā ar tik izplatītajām bailēm no citiem (“ko citi teiks, kā reaģēs?”) un neauglīgā iekšējā konflikta, kura rezultātā cilvēks netic/neuzticas pats saviem lēmumiem (“ko es patiesībā gribu, vai es varu būt drošs par to?”). Nāc, seko sev! Šis teikums ir aicinājums būt pārliecinātam, bet vienlaikus nedarīt to uz attiecību rēķina. Pārliecinātībai nav obligāti jānoved pie vientulības. Gluži otrādi – tas var būt ceļš, ka atrast dziļas un tuvas kopības izjūtu! Seko sev, bet nāc mūsu pulkā! Sezonas pirmajā lekcijā pievērsīsimies tam, kā atrast savu dziļāko pamatu – uzticēties tam lielajam Noslēpumam, kas mūs ir veidojis.

LEKTORS - ārsts-psihoterapeits RSU psihosomatikas klīnikā, pieprasīts lektors mentālās veselības tematikā. TĒMA Panikas lēkmes - visbiežāk tās asociējas tikai ar simptomiem - elpas trūkums, sirdsklauves, svīšana, drebuļi, reibst galva, šķiet, ka sirds apstāsies vai nevarēsim vairs paelpot un šķiet, ka nekas nevar palīdzēt. Taču reti kad sanāk aizdomāties, kas notika sekundes vai minūtes pirms lēkmes - Kur es biju? Ar ko runāju? Kas mani sagaidīja? Ko pieredzēju? Ko nespēju aizmirst vai otram izpaust? Bieži vien tieši šis “mazais nieks” ir tas, kas izprovocē lēkmi, bet mēs to pat nenojaušam. Kādi tad ir šie “nieki”, kas izraisa panikas lēkmes un kādi potenciālie risinājumi tiem ir, par to sīkāk parunāsim lekcijā “Kas slēpjas aiz panikas lēkmēm?”

LEKTORS Marks Jermaks - sertificēts psihoterapijas speciālists, lektors, raidījuma “Mīlestības terapija” līdzautors (2014-2019). TĒMA Neirotisks simptoms nav mūsu ienaidnieks, tas ir sabiedrotais ceļā pie autentiskuma. Kāpēc tā? Vai tad simptoms nerada problēmas? Īstenībā tas atnāk ar skaidru vēstījumu: mūsu dzīvē trūkst autentiskuma, jo pārāk bieži izliekamies par to, kas nemaz neesam… Ko var pieskaitīt pie neirotiskiem simptomiem? To saraksts ir visai plašs – grūtības izdzīvot noteiktas jūtas, uzmācīgas domas, perfekcionisms, emocionāli traucējumi, sistemātiskas grūtības attiecībās ar citiem cilvēkiem (kā mūsu problēmu ārēja izpausme), šķietami iracionāla, neloģiska uzvedība. Visai bieži rodas vēlme novērst simptomu kā tādu, vienkārši izslēgt to no savas dzīves. Taču šādi centieni ilgtermiņā bieži nav efektīvi, jo nopietns darbs ar neirotisku simptomu nozīmē izprast tā jēgu un vēstījumu un tad mainīties pašam, lai turpmāk izzūd pati nepieciešamība pēc simptoma. Tātad – nevis ienaidnieks, bet sabiedrotais, kas neatlaidīgi pamudina dziļāk izprast sevi un veikt konkrētas pārmaiņas mūsu attiecībās ar pasauli. Vēl viena būtiska atziņa: mūsu neirotiskie simptomi vienmēr rodas attiecībās. Līdz ar to arī “ārstēt” sevi varam tikai attiecībās. Par šo un vēl vairāk lekcijā "Slepenais sabiedrotais: kā lietot psiholoģiskas problēmas savā labā?"

LEKTORS - neatkarīgs investīciju un uzkrājumu eksperts. Investīciju tirgos aktīvi darbojas kopš 2007.gada, pārvaldījis turīgu personu portfeļus vietējā kapitāla bankā. Kaspars raksta par personīgajām finansēm blogā: https://peisenieks.com/. Kaspars ir ieguvis maģistra grādu starptautiskajā finanšu vadībā Banku augstskolā un MBA grādu SBS Šveices Biznesa skolā, kā arī CFA institūta finanšu analītiķa sertifikātu. TĒMA Tikai daži gudri lēmumi personīgo finanšu pārvaldībā var izšķirt, vai tiks dzīvota turīga vai pieticīga dzīve. Lekcija par to, cik ļoti mūsu dzīves un finansiālos panākumus ietekmē tādas lietas kā ikdienas ieradumi, dzīvesstila inflācija. Noskaidrosim, cik dārgus mājokļus un auto pirkt, lai tie neietekmētu spēju kļūt turīgiem. Apskatīsim, kāpēc ir jāsāk krāt pēc iespējas agrāk un kādus instrumentus izmantot mērķu sasniegšanai. Nobeigumā aplūkosim investīciju pamatprincipus un izrunāsim tās lietas, no kurām ir jāizvairās, lai nezaudētu kapitālu.

LEKTORE Lāsma Novika - konsultē vadītājus, kas ir nonākuši personīgā vai profesionālā krīzē. Atbalsta komandas risinājumu meklēšanā produktīvam darbam, attiecību sarežģījumos, pārmaiņās un konfliktos. IZGLĪTĪBA: Klīniskā psihoterapeite un organizāciju konsultante (Dānija)Maģistra grāds Organizāciju un sociālajā psiholoģijā (LSE, Londona)Maģistra (MBA) un bakalaura grādi Uzņēmējdarbības vadībā. TĒMA Attiecību veidošanas māksla ir viens no mūsu dzīves lielākajiem izaicinājumiem. Tikai nedaudzi no mums var teikt, ka pārvalda šo mākslu pilnībā. Lielākajai daļai tas ir nepārtraukts mācīšanās un sevis iepazīšanas process visas dzīves garumā. Konfrontācijas, strīdi, konflikti ir neatņemama attiecību veidošanas mākslas sastāvdaļa un šajā vakarā pievērsīsimies konfliktiem. Mēģināsim izprast, kas ir konflikts? Izpētīsim kāpēc, cenšoties visiem spēkiem no konfliktiem izvairīties, mēs sasniedzam tieši pretējo un attopamies uz konflikta sliekšņa? Kā arī runāsim par to, kā nebaidīties no konfliktiem un izkopt sevī konfliktu risināšanas spējas.

LEKTORS Kristaps Kravalis - Personīgās produktivitātes un "high performance" treneris. 8 gadu garumā pētījis personīgās efektivitātes/produktivitātes tēmu teorētiskā un praktiskā līmenī. No apkopotajām zināšanām caur kursiem, nodarbībām, grāmatām, pētījumiem un personīgās pieredzes, izstrādājis datos balstītus, strādājošus augstas personīgās produktivitātes principus un prakses. - Vadījis vairāk nekā 250 ar personības izaugsmi un personīgo produktivitāti saistītus pasākumus, strādājot ar tādām organizācijām kā Tele2, SEB, Amserv, Latvijas Valsts Meži, SIF, Magnetic Latvia, RSU, Roche, fonds “Viegli” u.c., kā arī vairāk nekā 30 skolās Latvijā. - Teoloģijas maģistrs (LU). - Šobrīd studē psiholoģiju (LU). - Vispusīgi veselīga dzīvesveida un personības izaugsmes kustības “HiPotential.lv” vadītājs, spēļu un atrakciju uzņēmuma "PlayPotential.lv" veidotājs. - Sertificēts interešu izglītības pedagogs (LU) un nometņu vadītājs. - Fonda “Viegli” apbalvojuma “Laiks Ziedonim" vairākkārtējs nominants. TĒMA 21. gadsimta cilvēks saskaras ar lielu informācijas, iespēju un stimulu pārbagātību, turklāt viss notiek vēl nebijušā ātrumā. Lai neizdegtu darba vietā un dzīvē ārpus tās, nepieciešams pievērst īpašu uzmanību tam, kur mēs investējam mūsu fizisko un psihisko enerģiju. Apzināti atrodot līdzsvaru starp mūsu enerģijas izlikšanu un atjaunošanu, ikdienā varam darboties efektīvākajā veidā. Pazaudējot līdzsvaru starp enerģijas izlikšanu un atjaunošanu, riskējam nonākt izdegšanas un psihosomatisku saslimšanu riska zonā, kas pēdējās divās dekādēs sabiedrībā ir īpaši aktuāls temats. Līdzsvara meklējumi sākas ar ikdienas domāšanas paradigmu un ieradumu pārvērtēšanu, sākot uzdot sev labus jautājumus un eksperimentējot ar praktiskām atbildēm. Agri vai vēlu nonākam līdz jautājumam - “Kāpēc enerģijas līmenis mēdz būt tik svārstīgs un ko darīt praktiski, lai to paceltu jaunā, stabilā līmenī?”. Tieši uz šo jautājumu meklēsim atbildes lekcijā "Enerģijas menedžments", kas caur zinātnē balstītu teorētisko materiālu, praktiskiem uzdevumiem un izaicinājumiem ikdienai, palīdzēs skatītājiem izveidot savu personīgo enerģijas menedžmenta sistēmu. Šādas sistēmas praktizēšana, paaugstina fiziskās un psihiskās enerģijas līmeni, kas attiecīgi atspoguļojas praktiski katrā dzīves sfērā - karjerā, attiecībās, personīgajā izaugsmē, mērķu sasniegšanā u.c. sfērās.

LEKTORS Edmunds Vanags ir klīniskais psihologs, kurš no 2015. gada strādā par pasniedzēju Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļā, pasniedzot psiholoģijas vēstures, kognitīvās psiholoģijas un neiropsiholoģijas kursus. Tāpat Edmunds ir Latvijas Psihologu biedrības Ētikas komisijas vadītājs. Specializējas neiropsiholoģisko novērtējumu veikšanā, kā arī veic kolēģu pārraudzību klīniskās psiholoģijas jomā. TĒMA Nav noslēpums, ka mēs mācāmies visu dzīvi, sākot no skolas un augstskolas, beidzot ar ikdienu darbā un mājās. Tomēr jaunas zināšanas var apgūt un pielietot ar dažādu efektivitāti – dažkārt tas izdodas ātri, citu reizi lēnām un ar piepūli. Kā “iemācīties mācīties? Un kas nosaka labas mācīšanās pamatus? Pētījumi liek domāt, ka jaunas zināšanas un prasmes vislabāk apgūst tie, kuri regulāri attīsta savas mācīšanās iemaņas un izmanto visefektīvākos domāšanas paņēmienus. Spēja apgūt efektīvākus mācīšanās paņēmienus jāattīsta apzināti un mērķtiecīgi. Lekcijā “Kā efektīvi mācīties?” tiks izklāstītas jaunākās kognitīvās psiholoģijas atziņas par to, kā vislabāk attīstīt savas mācīšanās iemaņas dažādās dzīves sfērās.

LEKTORS Nils Sakss Konstantinovs ir Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs, ikdienā strādā ar pusaudžiem, sniedzot psihoterapiju un psihodiagnostiku. Iepriekš strādājis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, izveidojis bezmaksas psiholoģiskās palīdzības programmu Pusaudžu resursu centrs, šobrīd sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu TIETOEvry izstrādā „Virtuālās terapijas laboratoriju”. Ieguvis maģistra grādu klīniskajā psiholoģijā Lielbritānijā, specializējies bērnu un pusaudžu psihoterapijā, Eiropas bērnu un pusaudžu psihiatrijas savienības (ESCAP) 1. rezidences absolvents, šobrīd turpina apgūt bērnu psihoanalīzi. Britu psihologu savienības (BPS) biedrs un Latvijas Psihoterapeitu biedrības valdes loceklis. Piedalījies ar pētījumiem starptautiskās bērnu psihiskajai veselībai veltītās konferencēs. Lasa lekcijas Latvijas Universitātē, vada apmācības speciālistiem. Iepriekš studējis arī reliģijpētniecību, iegūstot maģistra grādu teoloģijā (LU). Daudzu publikāciju un vairāku prozas grāmatu autors. TĒMA Kas jāzina vecākiem, lai viņu pusaudži izaugtu par laimīgiem, veiksmīgiem, ar dzīvi apmierinātiem pieaugušajiem? Kādas metodes izmantot, lai palīdzētu bērniem pārdzīvot pieaugšanas krīzi? Kuri audzināšanas paņēmieni strādā, bet kuri tieši otrādi – var novest pie mentālās veselības grūtībām, motivācijas zuduma, sliktām sekmēm skolā un citām negatīvām sekām? Šajā lekcijā Jūs uzzināsiet gan jaunākās pētnieku atziņas par šiem jautājumiem, gan novērojumus un praktiskus padomus, kas veidojušies no pieredzes strādājot pusaudžu centrā un ik dienas palīdzot ģimenēm saprast, atbalstīt un izaudzināt laimīgus jauniešus.

LEKTORE -Iveta Kalniņa ir LSPA doktorante (multidisciplinārs pētījums par domu ietekmi uz muguras lumbālās daļas sāpēm); Latvijas Sporta jogas federācijas prezidente; Starptautiskās sporta jogas federācijas (IYSF) vice prezidente; Holistiskās terapijas konsultante. Savas dzīves laikā ieguvusi gan akadēmisko, gan profesionālās pilnveides izglītību un praktisko pieredzi tādās nozarēs un darbības sfērās, kā pedagoģija, uzņēmējdarbības vadība, ekonomika, tiesību zinības, nodokļi un finanses, sports, aromaterapija, naturopātija, ājūrvēdas medicīna, kvantu fizika un mūzika. Pasauli un cilvēku tajā saredzot kā vienotu, savstarpēji ietekmējošu mehānismu, kurā viss strādā pēc vieniem un tiem pašiem principiem, tikai dažādos līmeņos. Par to - kas ir cilvēks, kas ietekmē cilvēka labsajūtu, kāpēc lietas notiek tā vai citādi un kā to ietekmēt vai mainīt, Iveta ir domājusi, interesējusies un pētījusi vairāk, kā 20 gadus. Tagad top arī viņas doktora darbs. TĒMA Lekcijā tiks apskatītas tādas tēmas kā: - Kas nosaka mūsu veselību vai slimību? Vai to var ietekmēt un mainīt? - Cilvēks kā daudzdimensionāla enerģijas struktūra - Kāpēc dzīvē notiek tas, kas notiek? Kurš vainīgs? - Kas ir domas? Kas ir emocijas? - Kā sajust/ieraudzīt ķermenī savu domu rezultātu? Šie un daudzi citi aspekti tiks izrunāti, pamatojoties uz zinātniskajiem pētījumiem kvantu fizikā, epiģenētikā, neirobioloģijā, neiropsiholoģijā, šūnu bioloģijā u.c.

LEKTORS Indulis Paičs - teologs, mācītājs, vairāku grāmatu autors, kristīgās meditācijas un apzinātības skolotājs. Pašlaik studē psiholoģijas doktorantūrā RSU. TĒMA Apraksts tiks publicēts tuvākajā laikā.