HiPotential personības izaugsmes vakari
Tava investīcija personīgajā izaugsmē, saņemot vērtīgas zināšanas no dažādu jomu vadošajiem ekspertiem, kas sagatavojuši semināru ar mērķi palīdzēt dalībniekiem plašāk atklāt savu potenciālu.

Reģistrējies 9 vakaru abonementam "Klātiene+video tiešraide"
(70eur)
Reģistrējies atsevišķiem vakariem - klātiene vai video tiešraide
HP vakaru apraksti
Lektors - Indulis Paičs, teologs, mācītājs, pieprasīts lektors, vairāku grāmatu autors, kristīgās meditācijas un apzinātības skolotājs.
Lekcijas apraksts - "Lai cilvēks varētu pilnvērtīgi dzīvot, nepieciešams “pareizs” stresa līmenis. Ja izaicinājumu ir pārāk maz, rodas apātija un nemiers (“Kāpēc manā dzīvē nekas nenotiek?”). Ja izaicinājumu ir pārāk daudz, rodas cita veida depresija vai trauksme (“Kā lai tieku galā ar tik milzīgu atbildības apjomu?”).
- Kā var vadīt savu stresu? Kā tas veidojas un kādas ir tā sekas?
- Ko nozīmē dzīve “plūsmā”?
- Kādi paņēmieni pielietojami, lai arī pašā saspringtākajā situācijā nepazaudētu pamatu zem kājām?
- Kad ir jāuzticas, bet kad – jāveic gribas mobilizācija?
- Kāda loma dzīves uztverē ir mūsu apziņai un pasaules uzskatam?
Šajā lekcijā mācīsimies dzīvot, bet nepārdzīvot.
Lektore - Dr. med. Vita Skuja, medicīnas zinātņu doktore, gastroenteroloģe, iekšķīgo slimību āste, gastrointestinālās enodskopijas speciāliste klīnikās Anti-Aging Institute, Capital Clinic Riga, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Anti-Aging Institute metodiskā vadītāja. Rīgas Stradiņa universitātes docētāja. Eiropas Gastroenterologu Asociācijas (United European Gastronetrology) mācībspēks, biedru kopsapulces locekle. Latvijas Jauno gastroenterlogu biedrības dibinātāja, valdes locekle.
Lekcijas apraksts - "Mēs visi pazīstam cilvēkus, kas pie bēdām vai ikdienas stresa nevar ieēst neko. Tāpat mēs zinām cilvēkus, kas šādos apstākļos to tik vien dara kā našķojas un pastāvīgi virina ledusskapja durvis.
Izrādās to nodrošina zarnu – smadzeņu ass (gut-brain axis) – tas, kā gremošanas sistēma sadarbojas ar nervu sistēmu un smadzenēm. Vēdera veselībai ir būtiska nozīme mūsu labsajūtas veicināšanā, kā arī nervu sistēmas nepareiza darbība ietekmē gremošanas sistēmas sūdzību attīstību.
Būtiska loma zarnu – smadzeņu ass darbībā ir zarnu mikrobiomam – visu zarnās mītošo baktēriju, sēnīšu un vīrusu kopai, kas caur zarnu sieniņu ar bioloģiski aktīvu vielu palīzību, ietekmē visa organisma, t.sk. smadzeņu un nervu sistēmas darbību.
Zarnu mikrobioms ir vēl viens cilvēka orgāns, par kura veselību jārūpējas. Zarnu mikrobioms kā sūklītis uzsūc mūsu ikdienas ieradumus, lietotos medikamentus, esošās un pārslimotās slimības. Tas ietekmē mūsu genus, nodrošina mūsu veselību, dzīvildzi, dzīves kvalitāti un nodrošina mūsu labsajūtu.
Lekcijā uzzināsiet praktiskus ieteikumus par to, kā rūpēties par zarnu mikrobiomu ikdienā, lai justos enerģijas, miera un labsajūtas pilni."
Lektors - Nils Konstantinovs, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs un pusaudžu terapeits, Čārlza Universitātes 1. medicīniskās fakultātes doktorants Psihopatoloģijā un medicīnas psiholoģijā. Ir vairāku grāmatu autors, divkārtējas Prozas lasījumu laureāts, oriģināldramaturģijas konkursa uzvarētājs, vadījis meistarklases terapeitiskajā rakstībā. Ikdienā strādā ar jauniešiem, palīdzot tikt galā ar dažādām dzīves un mentālās veselības problēmām, kā arī ļaujot attīstīt maksimālo potenciālu jaunajiem mūziķiem un sportistiem.
Lekcijas apraksts - "Rakstīšana ir sarežģītākā prasme, kuru spēj apgūt cilvēks. Tajā apvienojas prāta koncentrēšana, dziļi atmiņas procesi, augsti koordinētas motoriskās kustības un iekšējo stāvokļu pārvēršana zīmēs un simbolos. Tieši tāpat kā rakstot mēs spējam iznest uz āru savu iekšējo pasauli, tā arī pašu rakstīšanas procesu var izmantot, lai veidotu un ietekmēto savus iekšējos procesus - domas, atmiņas, sajūtas. Šajā terapeitiskās rakstības nodarbībā Jums būs iespēja apgūt un izmēģināt vairākas tehnikas, kas ļaus ar rakstīšanas palīdzību labāk izprast un vieglāk mainīt savus iekšējos procesus, domas un sajūtas. Nodarbības mērķis ir sniegt vienkāršus, ikdienā pielietojamus rīkus, kas ikvienam palīdzēs mierīgāk, veiksmīgāk un vienkāršāk “rakstīt” savu dzīves stāstu."
Lektore - Dr. Marta Celmiņa, sertificēta pediatre. Specializējusies zīdaiņu, bērnu un pusaudžu miega slimību atklāšanā, ārstēšanā, novērošanā un pētniecībā. Miega izmeklējumu (polisomnogrāfija, poligrāfija, multiplais miega latentuma tests) speciāliste. Asistenta p.i. RSU Pediatrijas katedrā. Latvijas Miega apnojas speciālistu asociācijas sekretāre. Zināšanas papildinājusi vairākos miega centros Lielbritānijā un Zviedrijā. Regulāri prezentē miega pētījumu rezultātus un papildina zināšanas gan starptautiskās, gan vietējās konferencēs, kongresos un sēdēs. Vairāku starptautisku un vietēju publikāciju autore/līdzautore.
Lekcijas apraksts - "Lekcijas laikā kopā ar pediatri-miega ārsti Martu Celmiņu domāsim par aktuālo miega kvalitātes jautājumu - gan par populārākajiem miega kvalitātes traucēkļiem, gan arī veidiem, kā to uzlabot, ņemot vērā katra cilvēka unikālo kontekstu. Marta līdzdalīs gan zinātnisko skatupunktu un jaunāko pētījumu rezultātus, gan arī veidus, kā zinātnes atziņas pārnest praktiskā ikdienas miega kvalitātes uzlabošanā - kā pieaugušajiem, tā arī bērniem."
Lektors - Indulis Paičs, teologs, mācītājs, pieprasīts lektors, vairāku grāmatu autors, kristīgās meditācijas un apzinātības skolotājs.
Lekcijas apraksts - "Gan dzīves kāpumi, gan kritumi mūs veido, tomēr iet cauri šiem posmiem var iet ļoti dažādi. Kādiem cilvēkiem cauri grūtībām izdodas attīstīt dzīvesspēku un psiholoģisko noturību, ko tautā mēdz saukt par “krampi”, bet kādus grūtības mēdz salauzt. Lekcijas laikā pārrunāsim, ko nozīmē psiholoģiskā noturība, kā to attīstīt un kādi faktori to ietekmē. Papildus pārrunāsim arī praktiskus principus, ko pielietot ikdienas neskaidrības un šaubu brīžos, uzturot jēgpilnu dzīves virzību. Lekcijas saturs noderēs gan analizējot iepriekšējo dzīves pieredzi, gan arī gatavojoties nākotnes pārmaiņām."
Lektors - Marks Jermaks, sertificēts psihoterapijas speciālists, lektors, raidījuma “Mīlestības terapija” līdzautors (2014-2019).
Lekcijas apraksts - "Vai no sapņiem var būt kāds labums? Vai tie nav tikai haotiski impulsi vai atmiņas par iepriekšējas dienas notikumiem? Vai sapņu analīze ir kaut kas ezotērisks un neder pragmatiķiem? Darbs ar sapņiem var kļūt par vērtīgu sevis izpratnes avotu, kanālu, kas ļauj dziļāk piedzīvot apkārt notiekošo un gūt noderīgas atziņas savai ikdienai. Dažādas psihoterapijas skolas piedāvā konkrētas pieejas darbam ar sapņiem, un daļu no tām var lietot arī patstāvīgi.
Savā personīgajā ceļā un arī psihoterapijas praksē esmu izgājis ceļu no pilnīgas skepses līdz cieņpilnai attieksmei pret šo dzīves dimensiju. Iespējams, lekcija „Kā izprast savus sapņus? Mīti un praksē pierādītas metodes” arī Tevi pamudinās mainīt savu attieksmi, atklājot savu iekšējas gudrības un iedvesmas avotu. Vakara laikā pārrunāsim saprotamu un praktiski noderīgu pieeju sapņu analīzei, atmaskosim populārus mītus par sapņiem, apcerēsim konkrētas metodes, kas noder patstāvīgai sapņu analīzei ar mērķi pielietot sapņu vēstījumu ikdienas dzīvē."
Lektors - teologam un biedrības "Elizeja" līdzdibinātājam Kasparam Simanovičam ir ar izcilību iegūts maģistra grāds teoloģijā un reliģiju zinātnē, kā arī 25 gadu pieredze mācītāja darbā. Viņu interesē filozofija, psiholoģija un cilvēka attiecības ar realitāti.
Lekcijas apraksts - "Radīt vēlamu pirmo priekšstatu ne vienmēr izdodas tieši tā, kā bijām plānojuši, jo tas ir process, kurā iesaistīti uzreiz dažādi faktori un šo procesu detalizētāk apraksta sociālās psiholoģijas zinātne. Tajā pat laikā pozitīvam pirmajam priekšstatam, atkarībā no komunikācijas konteksta, var būt ļoti nozīmīga loma. Lekcijas laikā Kaspars Simanovičs līdzdalīs biežākos mītus un domāšanas kļūdas attiecībā uiz pārliecinošu sevis pasniegšanu. Tāpat arī praktiskā gultnē tiks apskatītas reālas metodes dažāda līmeņa komunikācijas uzlabošanā."
Lektore - Ieva Stokenberga - Dr. psych., LU Psiholoģijas nodaļas vadītāja, asociētā profesore, māca psiholoģijas vēsturi, sociālo psiholoģiju, vada sociālpsiholoģiskos treniņus un seminārus. Paralēli vada seminārus organizācijās saistībā ar komandas veidošanu, darba efektivitātes veicināšanu, sadarbību ar klientiem. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedre.
Lekcijas apraksts - "Ideja par to, ka laba humora izjūta palīdz saglabāt možu garu un spēju pretoties dzīves grūtībām, mūsu priekšstatos mājo sen. Tai piemērus varam atrast literatūrā, kinofilmās un dzīves pieredzē. Psiholoģijā kopš 20.gs. 80.gadiem veikti dažādi pētījumi, kas ļauj šo ideju kritiski novērtēt. Lekcijā runāsim par to, vai tiešām humors saistīts ar labāku psihisko veselību, kādi mehānismi varētu būt šādas saistības pamatā, un kā tas attiecas uz dažādām humora izpausmēm. Ar veselību joki mazi, taču sevi pašu nevajag uztvert pārāk nopietni, tāpēc Jaunajā gadā aicinu biežāk paskatīties uz notiekošo ar smaidu."
Lektors - Kristaps Kravalis (kristapskravalis.com) - teoloģijas maģistrs, psiholoģijas bakalaurs, HiPotential.lv veidotājs un vadītājs. Personīgās produktivitātes un "high performance" treneris. 10 gadu garumā pētījis personīgās efektivitātes/produktivitātes tēmu teorētiskā un praktiskā līmenī. No apkopotajām zināšanām caur kursiem, nodarbībām, grāmatām, pētījumiem un personīgās pieredzes, izstrādājis augstas personīgās produktivitātes principus un prakses.
- Vadījis vairāk nekā 500 ar personības izaugsmi un personīgo produktivitāti saistītus pasākumus, strādājot ar tādām organizācijām kā Tele2, SEB, Amserv, RTU, RSU, Latvijas Valsts Meži, Big Bank, SIF, Magnetic Latvia, LMA, fonds “Viegli” u.c., kā arī vairāk nekā 40 skolās Latvijā ar skolēniem un pedagogiem.
Lekcijas apraksts - "Mēs visi esam saskārušies ar situāciju, kad uzdevuma ieraksts plānotājā nebūt nenozīmē, ka tas patiešām tiks izdarīts. Plānošana, organizēšana, strukturēšana pati par sevi nestrādā, ja tai līdzi neseko efektīva darbība. Plānošana un darīšana ir divas papildinošas monētas puses. Tik daudziem cilvēkiem, kas bruņojušies ar labākajiem plānotājiem, aplikācijām un gadžetiem, gluži vienkārši trūkst efektīvas darbu izpildes stratēģijas. Tādos gadījumos enerģiju, ko ieguldām plānošanā un domāšanā (kas nereti pārvēršas par “overthinking”) ir vērts pārnest uz darīšanu. Labāk izdarīts, nekā perfekti saplānots. Katram no mums ir efektīva darītāja potenciāls, bet šī potenciāla atklāšana nav viegls ceļš, kas prasa nopietnus lēmumus, drosmīgu rīcību un darbu pie ieradumu maiņas. Lekcijā katrs dalībnieks varēs iepazīties ar dažādām izpildes stratēģijām kā savu spēcīgāko personīgās produktivitātes ieroci, kas nereti pārspēj labākos plānošanas rīkus, palīdzot sasniegt vēl nebijušus rezultātus.
Lekcijas programmas punkti:
- Ievads, ekskurss dažādu personīgās produktivitātes skolu un autoru izpildes stratēģijās;
- Infradiānie, cirkadiānie, ultradiānie cikli un to pielāgošana izpildes stratēģijām;
- Deep work principi;
- Prokrastinācijas (atlikšanas) psiholoģija;
- Teorijas ieviešana praksē - personīgo izpildes stratēģiju izstrāde."
Lektors - Indulis Paičs, teologs, mācītājs, pieprasīts lektors, vairāku grāmatu autors, kristīgās meditācijas un apzinātības skolotājs.
Lekcijas apraksts - "Psihoterapija ir nopietns un vērtīgs ieguldījums savas personības attīstībā un konkrētu psiholoģisku vai attiecību problēmu risināšanā. Speciālista vadībā ir iespējams strādāt mērķtiecīgi un cerēt uz labiem rezultātiem.
Bet tomēr – vai cilvēks var censties palīdzēt arī pats sev? Kur un kādas ir pašpalīdzības robežas? Vai es varu būt pats sev “terapeits”? Kā nepalaist garām reālas iespējas uzlabot situāciju saviem spēkiem un vienlaikus - nenokavēt brīdi, kad pats galā netikšu un jālūdz palīdzība “no malas”? Šajā lekcijā runāsim par pašpalīdzību – tās iespējām, veidiem, metodēm un arī to robežām."
LEKTORS
Indulis Paičs - teologs, mācītājs, grāmatu autors, kristīgās meditācijas un apzinātības skolotājs.
TĒMA
Kas ir mūsu “grūtās sarunas”? Sen atliktas, emocionāli sarežģītas, pārlieku nozīmīgas? Varbūt tādas, kurās kāds acīmredzami nevēlas mūs dzirdēt vai respektēt mūsu robežas?
Grūtības komunikācijā ir neizbēgamas, bet labā ziņa ir tā, ka tās iespējams mācīties pārvarēt.
Šajā lekcijā aplūkosim to, kā vislabāk sagatavoties sarunai un kā izturēties tās laikā, ja jau iepriekš zināms, ka tas būs emocionāls vai intelektuāls izaicinājums.
Reizēm vajadzīga spēja pastāvēt par sevi, pieteikt savu balsi un nosargāt savas robežas. Bet reizēm gandrīz pretēji – spēja saglabāt mieru, atvērt savu sirdi un beidzot patiešām uzklausīt kādu, ko jau ilgstoši nespējam sadzirdēt.
· Kā atšķirt, kas īsti traucē sarunai notikt?
· Kā izturēt otra cilvēka spēcīgas emocijas un kā tikt galā ar savām?
· Kā neļaut sarunai novirzīties no tēmas un sasniegt rezultātu?
· Ko darīt tad, ja tomēr nekas nesanāk?
Grūtās sarunas – tā ir ne tikai tehnika un prasmes, bet arī iedvesma un māksla. Aplūkosim šo tēmu pēc iespējas vispusīgi un praktiski.
LEKTORS
Marks Jermaks - psihoterapijas speciālists eksistenciālā terapijā, supervizors,
grupu terapeits apmācībā.
TĒMA
Eksistenciālās pārdomas, eksistenciālā krīze, eksistenciāli jautājumi… Vārds „eksistenciāls” mūsdienās kļuvis visai populārs, taču pārāk bieži nezinām, ko tas īsti nozīmē. Jāatzīst, ka eksistenciālisms daudziem asociējas ar sarežģītām, grūti saprotamām idejām, smagiem pārdzīvojumiem vai visai pesimistisku skatu uz dzīvi.
Īstenībā eksistenciālas idejas radušas kā atbilde uz mūsdienu cilvēka ilgām un vajadzībām, bet eksistenciālā psihoterapija vērsta uz to, lai sniegtu gluži praktisku palīdzību. Galu galā tas kalpo tam, lai spējam palūkoties uz pasauli plašāk un apzinātāk, iegūt drosmi un izdzīvot savu mūžu krāšņi un pilnasinīgi.
Lekcijas mērķis ir parādīt, kā dažādas eksistenciālas filosofijas un psihoterapijas idejas
pielietojamas praksē, kādā veidā tās palīdz „ārstēt” cilvēka dvēseli un uzlabot viņa attiecības ar sevi un pasauli.
LEKTORS
Toms Bricis - LTV Laika ziņu redaktors.
TĒMA
Laika apstākļi ietekmē ikvienu, taču vienlaikus - katru individuāli. Kāds karstā vasarā nīkst ārā, cits - beidzot jūtas labi un enerģiski. Kas ir medicīniskais laika tips un kā tas ietekmē pašsajūtu, vai tiešām karstums un aukstums pie mums ir atšķirīgs no citām valstīm gaisa mitruma dēļ, vai pastāv caurvējš un vai kondicionieris rada saaukstēšanos. Kas ir atmosfēras spiediens un vai to jūt visi? Par šīm un citām tēmām, kas saistītas ar laikapstākļu ietekmi uz mūsu labsajūtu un rīcību, mītiem un faktiem, vairāk lekcijā “Laikapstākļu ietekme uz cilvēka ķermeni un prātu - patiesība un mīti”. Zināt, kā labāk rīkoties dažādos laikapstākļos ir noderīgi un svarīgi, lai nav kā grieķiem, kas ziemā sniegu no lieveņa kausē ar ūdens šļīdeni un tad slīd uz ledus vai dažiem no mums, kas karstā vasaras pēcpusdien tur atvērtu logu, jo pierasts, ka caur to parasti ieplūst vēss gaiss. Tiekamies!
LEKTORS
Kristaps Kravalis (kristapskravalis.com) - teoloģijas maģistrs, psiholoģijas bakalaurs, HiPotential.lv veidotājs un vadītājs. Personīgās produktivitātes un "high performance" treneris. 10 gadu garumā pētījis personīgās efektivitātes/produktivitātes tēmu teorētiskā un praktiskā līmenī. No apkopotajām zināšanām caur kursiem, nodarbībām, grāmatām, pētījumiem un personīgās pieredzes, izstrādājis augstas personīgās produktivitātes principus un prakses.
- Vadījis vairāk nekā 500 ar personības izaugsmi un personīgo produktivitāti saistītus pasākumus, strādājot ar tādām organizācijām kā Tele2, SEB, Amserv, RTU, RSU, Latvijas Valsts Meži, Big Bank, SIF, Magnetic Latvia, LMA, fonds “Viegli” u.c., kā arī vairāk nekā 40 skolās Latvijā ar skolēniem un pedagogiem.
TĒMA
Stress 21. gadsimtā ir tik aktuāla tēma, ka retais kaut reizi nav aizdomājies par tā cēloņiem, sekām un praktiskiem risinājumiem tā regulēšanai. Diemžēl informācijas pārbagātībā nereti nākas saskarties ar virspusējiem vai pat aplamiem stresa menedžmenta ieteikumiem, turpretim psiholoģijas, medicīnas u.c. nozaru pētījumi pēdējo 40 gadu laikā sniedz mums vērtīgus, praktiskus ieteikumus tā regulēšanai. Lekcijas laikā apskatīsim stresa tematiku zinātnisku pētījumu gaismā, tajā pat laikā pielāgosim šīs atziņas praktiskam ikdienas pielietojumam. Programmā - stresa pārvarēšanas stratēģijas un 10 praktiskas metodes stresa menedžmentam; veselīga dzīves ritma un hronobioloģijas atziņas stresa menedžmentam; personīgo resursu pārvaldīšana efektīvam stresa menedžmentam; teorijas iedzīvināšana praksē, savas personīgās stresa menedžmenta sistēmas izstrāde.
LEKTORS
Anda Gaitniece-Putāne - dr.psych., konsultatatīvā psiholoģe un pārraudze; darba un organizāciju psiholoģe un pārraudze; sertificēta supervizore/koučs; LU Psiholoģijas nodaļas docente.
TĒMA
Dzīves kārtība ir tāda, ka katram no mums nākas savu reizi piedzīvot to, ko mēdz saukt par problēmām, pārbaudījumiem, izaicinājumiem, dzīves sitieniem un kā tik vēl ne. Bet mums no šīm negatīvajām izjūtām un pieredzes gribas bēgt un izvairīties. Tomēr, paradoksālā kārtā, tas mūs padara vājākus un nevairo to, ko sauc par dzīvesspēku. Jo attiecībā uz to darbojas princips –“kas mani nenogalina, padara mani stiprāku”. Tas gan notiek pie nosacījuma, ja pieņemam sevi un to, kas ar mums notiek; ja motivējam sevi saskatīt šajā pieredzē kaut ko sev noderīgu (visplašākajā nozīmē); un, ja aktīvi ņemam līdzdalību sevis izaugsmē un / vai dziedināšanā.
Par to tad arī šajā lekcijā - kur runāsim par to, ko tad psiholoģijā saprot ar dzīvesspēku un kas ir to ietekmējošie faktori. Kā ikdienā, tai skaitā arī piedzīvojot grūtus dzīves brīžus, parūpēties par sevi labākajā iespējamajā veidā. Kā arī apkoposim ikdienā izmantojamus rīkus un prakses sevis stiprināšanai un dzīvessprieka vairošanai.
LEKTORS
Nils Sakss Konstantinovs - bērnu un pusaudžu psihoterapijas speciālists. Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs. Doktorants psihopatoloģijā un medicīnas psiholoģijā Kārļa universitātes 1. Medicīnas fakultātē (Prāga), ieguvis maģistra grādu psiholoģijā Lielbritānijā (Mančestra) un maģistra grādu teoloģijā Latvijas Universitātē. Nils Konstantinovs ir pasniedzis psiholoģiju LU, Pusaudžu resursu centra izveidotājs, valsts klīnisko vadlīniju darbam ar bērnu un pusaudžu paškaitējumu līdzautors. Britu psihologu savienības (BPS), Bērnu un pusaudžu mentālās veselības asociācijas (ACAMH), Personības diagnostikas savienības (SPA) biedrs un Latvijas Pusaudžu mentālās veselības asociācijas dibinātājs. Daudzu publikāciju un vairāku prozas grāmatu autors.
TĒMA
Kā labāk saprast savu dzīves ceļu un uzdevumus? Cik daudz mūsu dzīvē nosaka bērnībā piedzīvotais? Kur ir mūsu iespēja pārveidot iegūtās pieredzes, ļaujot tām palīdzēt, nevis traucēt attīstībai? Kā novērtēt savus sasniegumus un izvirzīt mērķus katram jaunajam dzīves posmam - no pusaudzības līdz pat vecumdienām -, lai nezaudētu enerģiju, motivāciju un dzīvesspēku? Ja jūs interesē šie jautājumi, tad Nila S. Konstantinova nodarbībā uzzināsiet jaunus veidus un idejas, kā meklēt uz tiem atbildes. Tajā tiks aplūkotas interesantākās attīstības psiholoģijas atziņas, kas pēta cilvēka attīstību un pārtapšanu no viena attīstības posma nākamajā. Psihoanalītiskā pieeja bērna attīstībā saskata noteiktus uzdevumus, kuri mums jāsasniedz, lai kļūtu par pilnvērtīgiem, laimīgiem pieaugušajiem. Geštaltterapijas pieejā to dēvē par geštaltu jeb kontaktciklu. Grūtības tālākajā dzīvē bieži tiek saistītas ar “nepabeigtību” jeb konfliktu kādā no šiem bērnības posmiem. Tādēļ izpratne par tiem ir atslēga, lai konfliktu atrisinātu, ciklu noslēgtu un tādējādi uzlabotu savas dzīves iespējas. Tikmēr mūsdienu attīstības psiholoģija, balstoties neirozinātnes atziņās, redz cilvēka smadzeņu un personības attīstības iespējas ne tikai līdz pieaugšanai, bet viscaur dzīvei līdz pat tās noslēgumam. Nodarbībā uzzināsiet lietas, kuras ir pierādīti efektīvas smadzeņu plasticitātes un dzīvesspēka saglabāšanai visos vecumposmos.
LEKTORS
Anda Gaitniece-Putāne - dr.psych., konsultatatīvā psiholoģe un pārraudze; darba un organizāciju psiholoģe un pārraudze; sertificēta supervizore/ koučs; LU Psiholoģijas nodaļas docente.
TĒMA
Ikviens kaut reizi savā dzīvē ir piedzīvojis situāciju, kad kaut kas ir jādara, bet kaut kā sanāk to atlikt un atlikt..... Pat tad, ja darāmais ir pietiekami svarīgs un paši to gribam izdarīt. Pētījumi rāda, ka diezgan daudzi cilvēki šādas situācijas piedzīvo regulāri, neskatoties uz sliktajām sekām, ko tās nes sev līdzi. Sadzīvē šo stāvokli parasti saucam par slinkumu, kā savu neorganizētību, vai sūdzamies, ka pietrūkst pašdisciplīnas. Tomēr tas nav tik vienkārši, jo reizēm zem tā slēpjas gana nopietni psiholoģiski spēki, kurus neizprotot, ir grūti tiem stāties pretī.
Par to tad arī šajā lekcijā: kas tad īsti slēpjas zem slinkuma, kas to provocē un ko varam darīt, lai to „iegrožotu”. Kas ir tie paņēmieni, kas var palīdzēt ceļā uz neatlaidību un pašdisciplīnu.
LEKTORS
Indulis Paičs - teologs, mācītājs, grāmatu autors, kristīgās meditācijas un apzinātības skolotājs.
TĒMA
Darba vidē neizbēgami saskaramies ar pilnu emociju spektru, kas ir dabiski, bet tajā pat laikā var radīt dažādus sarežģījumus, kas negatīvi ietekmē gan darbinieku attiecības, gan kopējo apmierinātību ar darbu. Dažādu valstu pētījumi pierāda - attīstot organizācijas kultūru, kuras nozīmīga sastāvdaļa ir emocionālā inteliģence un veselīga emociju vadība, ir iespējams panākt uzlabojumus komunikācijā, produktivitātē, darbinieku motivācijā un kopējā apmierinātībā ar darbu.
Lekcijas laikā iepazīsim EQ konceptu un nozīmi darba vietā, apzināsimies biežākās emociju vadības kļūdas, kā arī apgūsim praktiskas metodes emociju vadības uzlabošanā, lai rezultātā veidotu pozitīvāku, veselīgāku darba vidi. Lekcijas saturs būs noderīgs gan darbiniekiem, gan vadītājiem, kuri ikdienā saskaras ar pārmaiņām, augsta spiediena apstākļiem, konflikta situācijām un vēlas apgūt EQ kā vērtīgu instrumentu, vadot gan citus, gan sevi.
LEKTORS
Indulis Paičs - teologs, mācītājs, grāmatu autors, kristīgās meditācijas un apzinātības skolotājs. Pašlaik studē psiholoģijas doktorantūrā RSU.
TĒMA
Pētījumi norāda uz to, ka vairums no Jaungada apņemšanām cieš neveiksmi jau pirmajos mēnešos, tomēr pārdomāta apņemšanās joprojām var būt efektīva un uzlabot dzīves kvalitāti. Lekcijā runāsim par apņemšanās nozīmi, jēgu, tās izvirzīšanas stratēģijām, kā arī konkrētiem principiem un praksēm, kas palīdz apņemšanos sasniegt. Ikviens dalībnieks lekcijas saturu varēs pielāgot saviem apstākļiem, mērķiem un individuālajām atšķirībām.
LEKTORE
Marija Ābeltiņa ir klīniskā psiholoģe un pārraudze, Kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore. Absolvējusi Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu psiholoģijā. Šobrīd turpina izglītību doktorantūrā, pētot profesionālas izdegšanas fenomenu. No 2013.gada ir sertificēta kognitīvi biheiviorālais psihoterapijas speciāliste (CBT) un no 2019.gada arī supervīzore. 2020. gadā kļuva par Shēmu terapijas speciālisti.
TĒMA
Šoreiz mēs runāsim par to, kāpēc labas pārmaiņas mūsu dzīvē bieži vien neīstenojas, pat ja esam bijuši labos kursos, seminārā vai izlasījuši lielisku pašpalīdzības grāmatu un noklausījušies iedvesmojošu podkāstu? Ko nozīmē mainīt savu uzvedību? Kā veidojās jauni ieradumi un cik ilgi tas notiek? Kāpēc daudzas lietas neizdodas 21 dienā? Veco ieradumu spēks un ko ar tiem darīt? Tāpat centīsimies rast praktiskas idejas, kā pārvarēt šķēršļus, lai ieviestu pārmaiņas savā dzīvē un lietderīgi izmantot iegūto mācībās.
Lekcijas laikā dalībnieki tiks iepazīstināti ar jaunākajām zinātniski pamatotajām zināšanām par uzvedības izmaiņā, izmantojot kognitīvi biheiviorālo pieeju. Uzsvars tiks likts uz praktiskiem aspektiem un teorētiskās zināšanas tiks ilustrētas ar konkrētiem piemēriem.
LEKTORE
Dr. Sandra Vestermane – ārste neiroloģe un kognitīvo neirozinātņu maģistre (AON, Vācija). Absolvējusi Latvijas Medicīnas Akadēmijas (Rīgas Stradiņa universitāti) medicīnas fakultāti, rezidentūru neiroloģijā Latvijas Universitātes Pēcdiploma izglītības fakultātē, atkārtoti stažējusies neiroloģijā dažādās Vācijas klīnikās. Ir pieredze lekciju un semināru vadīšanā dažādām auditorijām par aktuālām tēmām medicīnā un kognitīvā neirozinātnē. Šī brīža izaicinājums ir starpdisciplināra neirozinātnes un neirobioloģijas integrācija, gūstot praktisku pielietojumu psihoemocionālas un fiziskās veselības uzlabošanā.
TĒMA
Šajā lekcijā vispirms gūsiet izpratni par to, kā darbojas mūsu smadzenes, kas nepieciešams, lai izprastu laimi kontekstā ar mūsu smadzeņu darbību:
• neirobiolģijas pamati – no neirona līdz smadzeņu struktūrai un funkcijai,
• smadzeņu spēja mainīties visas dzīves laikā – neiroplastiskums,
• personības četru līmeņu modelis (pēc prof. G.Roth), kas izskaidro personības īpašību saikni ar neirobioloģiskām struktūrām un to attīstību dažādos vecuma periodos.
Pievērsimies arī jautājumiem par laimi, pārrunājot:
• laimes ģenētiskos, evolucionāros un neirozinātniskos aspektus,
• pozitīvās psiholoģijas lomu laimes neirobioloģijā,
• laimes kā smadzeņu palstiskuma dzinējspēka būtisku aspektu,
• laimes un motivācijas modeļus.
Noslēgumā izskatīsim jautājumu vai laime ir vajadzīga un vai to var apgūt. Iepazīstināšu ar laimīga cilvēka kritērijiem.
LEKTORS
Nils Konstantinovs - Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs un pusaudžu terapeits, Čārlza Universitātes 1. medicīniskās fakultātes doktorants Psihopatoloģijā un medicīnas psiholoģijā. Ir vairāku grāmatu autors, divkārtējas Prozas lasījumu laureāts, oriģināldramaturģijas konkursa uzvarētājs, vadījis meistarklases terapeitiskajā rakstībā. Ikdienā strādā ar jauniešiem, palīdzot tikt galā ar dažādām dzīves un mentālās veselības problēmām, kā arī ļaujot attīstīt maksimālo potenciālu jaunajiem mūziķiem un sportistiem.
TĒMA
Rakstīšana ir sarežģītākā prasme, kuru spēj apgūt cilvēks. Tajā apvienojas prāta koncentrēšana, dziļi atmiņas procesi, augsti koordinētas motoriskās kustības un iekšējo stāvokļu pārvēršana zīmēs un simbolos. Tieši tāpat kā rakstot mēs spējam iznest uz āru savu iekšējo pasauli, tā arī pašu rakstīšanas procesu var izmantot, lai veidotu un ietekmēto savus iekšējos procesus - domas, atmiņas, sajūtas.
Šajā terapeitiskās rakstības nodarbībā Jums būs iespēja apgūt un izmēģināt vairākas tehnikas, kas ļaus ar rakstīšanas palīdzību labāk izprast un vieglāk mainīt savus iekšējos procesus, domas un sajūtas. Nodarbības mērķis ir sniegt vienkāršus, ikdienā pielietojamus rīkus, kas ikvienam palīdzēs mierīgāk, veiksmīgāk un vienkāršāk “rakstīt” savu dzīves stāstu.
LEKTORE
Līga Cepurīte - sertificēta mākslas terapeite. Strādā ar klientiem privātpraksē "Psihodiagnostikas un terapiju centrā" un "Pusaudžu resursu centrā". Specializējas garstāvokļa, neirotisku ar stresu saistītu, personības un uzvedības traucējumu mazināšanā. Terapijā lieto mākslā balstītu pieeju, kas attīsta radošumu, apzinātību, intuitīvu pieredzi, pašizjūtu, psihes verbālā un neverbālā procesa integritāti. Palīdz izprast sajūtu, emociju, domāšanas un uzvedības kopsakarības un to ietekmi ikdienā.
TĒMA
Ik dienu mums ir jāpieņem dažādi lēmumi. Katrs lēmums ir kā viens solis mūsu dzīves lielajā pastaigā. Mēs tiecamies domāt, ka lēmumu pieņemšanā orientējamies pēc racionāliem apsvērumiem. Mēs katrs funkcionējam ļoti individuāli un atšķirīgi, tomēr, personiski nozīmīgu jautājumu pieņemšanā mēs visi esam ļoti iracionāli. Pat tad, kad domājam, ka esam ļoti racionāli, vielaikus esam arī iracionāli. Sev un apkārtējiem labvēlīgu lēmumu pieņemšana būs atkarīga no racionālā un iracionālā veiksmīgas sadarbības. Šī iekšēji neapzinātā procesa atslēga slēpjas tajā, ka mūs katru vada gan mūsu ķermenis, gan psihe, kas kopā veido mūsu izjūtu par sevi. Mūsu pašizjūta ir intuitīva un emocionāli nosacīta. Šajā lekcijā dalīšos ar tevi pierādījumos balstītās atziņās un praksēs no ekspresīvās mākslas terapijas un neirozinātnes, kas palīdzēs tev attīstīt intuīciju ķermeņa un psihes vienotu sadarbību. Katru lekcijas tēmu esmu papildinājusi ar praktiskiem uzdevumiem, kas palīzdēs tev dzirdēto uzreiz pārvērst praktiskā pieredzē.
LEKTORE
Ieva Stokenberga - Dr. psych., LU Psiholoģijas nodaļas vadītāja, asociētā profesore, māca psiholoģijas vēsturi, sociālo psiholoģiju, vada sociālpsiholoģiskos treniņus un seminārus. Paralēli vada seminārus organizācijās saistībā ar komandas veidošanu, darba efektivitātes veicināšanu, sadarbību ar klientiem. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedre.
TĒMA
Katrs no mums ir personība, un visi esam dažādi. Tomēr ne visas individuālās atšķirības ir būtiskas, turklāt dažādas personības šķautnes atšķirīgā veidā saistās ar to, kā veidojam attiecības, mācāmies ko jaunu vai tiekam galā ar grūtībām. Kā cilvēku individuālās atšķirības izprot personības psiholoģijā, kas nosaka, kāpēc esam dažādi vai līdzīgi, kā personība mainās dzīves laikā un kā varam palīdzēt sev kļūt būt par savu labāko versiju – par šiem jautājumiem runāsim lekcijā "Personības psiholoģijas atziņas izaugsmei".
LEKTORE
Dr. med. Vita Skuja - medicīnas zinātņu doktore, gastroenteroloģe, iekšķīgo slimību āste, gastrointestinālās enodskopijas speciāliste klīnikās Anti-Aging Institute, Capital Clinic Riga, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Anti-Aging Institute metodiskā vadītāja. Rīgas Stradiņa universitātes docētāja. Eiropas Gastroenterologu Asociācijas (United European Gastronetrology) mācībspēks, biedru kopsapulces locekle. Latvijas Jauno gastroenterlogu biedrības dibinātāja, valdes locekle.
TĒMA
Mūsu ķermenis ir vairāku funkcionējošu sistēmu kopums, kas, savstarpēji mijiedarbojoties, strādā kā vienots veselums. Pilnvērtīga visu sistēmu darbība nodrošina veselību un labu pašsajūtu, kā arī ilgu un aktīvu mūžu. Cieši saistīta ir mūsu fiziskā un emocionālā veselība, kā arī mūsu saikne un mijiedarbība ar apkārtējiem cilvēkiem un dabu.
Bieži vien veselības jautājumam pieķeramies kampaņveidīgi un savus veselības mērķus gribam sasniegt uzreiz. Tomēr pētījumi rāda, ka vislielākais efekts ir no maziem veselīgiem ikdienas ieradumiem, dzīves jomās, kuras mēs paši varam ietekmēt un kas, ilgtermiņā summējoties, nodrošina stabilus veselības pamatus.
Cik labi ar veselību klājas mums šobrīd? Ko varam darīt lietas labā paši? Kas ir trīs veida veselības profilakses? Un ko varam mācīties un savā ikdienā ieviest no ilgdzīvotāju tautām pasaules vietās, kur cilvēki dzīvo 100 un pat 110 gadus? Šos un citus jautājumus pārdomāsim 2. marta lekcijas tiešraidē!
LEKTORS
Indulis Paičs - teologs, mācītājs, vairāku grāmatu autors, kristīgās meditācijas un apzinātības skolotājs. Pašlaik studē psiholoģijas doktorantūrā RSU.
TĒMA
Krīze – tas ir mūsdienu pasaulē bieži lietots vārds. Tas ir pārbaudījuma laiks: nonākot situācijā, kurā vēl nekad neesam bijuši un līdz ar to nezinām labākos risinājumus jaunajām grūtībām, nākas improvizēt un pielietot visas pieejamās spējas, lai kaut kā tiktu uz priekšu. Tāpēc krīze var beigties ar sabrukumu vai – gluži pretēji – jaunām iespējām un ieguvumiem.
Krīzes nav tikai ārējas (pandēmija, karš utt). Pazīstams arī attīstības krīzes jēdziens. Tā ir krīze, kas rodas no cilvēka iekšējiem procesiem: mēs vēl nekad neesam bijuši tik veci, kā šobrīd! Kādas jaunas iespējas šis dzīves posms piedāvā? Kādi ir jauni apdraudējumi?
Lekcijā apskatīsim klasiskās attīstības krīzes cauri cilvēka dzīves ciklam un meklēsim atbildes priekš sevis un citiem – kā palīdzēt sev un pārējiem šos kritiskos dzīves posmus pārvarēt?
LEKTORS
Indulis Paičs - teologs, mācītājs, grāmatu autors, kristīgās meditācijas un apzinātības skolotājs. Pašlaik studē psiholoģijas doktorantūrā RSU.
TĒMA
Gan dzīves kāpumi, gan kritumi mūs veido, tomēr iet cauri šiem posmiem var iet ļoti dažādi. Kādiem cilvēkiem cauri grūtībām izdodas attīstīt dzīvesspēku un psiholoģisko noturību, ko tautā mēdz saukt par “krampi”, bet kādus grūtības mēdz salauzt. Lekcijas laikā pārrunāsim, ko nozīmē psiholoģiskā noturība, kā to attīstīt un kādi faktori to ietekmē. Papildus pārrunāsim arī praktiskus principus, ko pielietot ikdienas neskaidrības un šaubu brīžos, uzturot jēgpilnu dzīves virzību. Lekcijas saturs noderēs gan analizējot iepriekšējo dzīves pieredzi, gan arī gatavojoties nākotnes pārmaiņām.
LEKTORS
Marks Jermaks - psihologs, sertificēts psihoterapijas speciālists, lektors, raidījuma “Mīlestības terapija” līdzautors (2014-2019).
TĒMA
Vainas sajūta. Pretrunu vai paradoksu kamols… Tā ir daļa no mūsu cilvēciskuma, kas reizē spēj šo cilvēciskumu sagraut. Tā ir apziņa, ka mūsu dzīve neatbilst mūsu pašu radītiem ideāliem. Un visai bieži vaina rodas kā atgādinājums, ka šobrīd mums neizdodas dzīvot tā, kā no sirds ilgojamies. Vaino sevi pašu vai arī nevaino nevienu, raksta Marks Aurelijs.
Vaina mēdz būt patiesa un neirotiska, individuāla un kolektīva. Vaina var kalpot mīlestībai un pārveidot cilvēku, taču pārāk bieži tā dara tieši pretējo. Mūsu dvēsele, attiecības, ģimenes, visa sabiedrība pārāk bieži cieš no nepatiesas vainas. Kas var to ārstēt? Viens no ceļiem ir apzināta atbildības uzņemšanās par to, kādu dzīvi mēs veidojam šeit un tagad. HP vakars " Kā kļūdas un vainas transformēt izaugsmē" būs veltīts iekšējais izaugsmes lietām par un ap vainas sajūtu, meklējot ceļus transformēt atbildībā par sevi un pasauli sev apkārt. Nodarbības laikā mēģināsim dziļāk izprast dažādus vainas aspektus un reizē meklēsim pārejas iespējas no vainas pie atbildības, kas arī nozīmē patiesu personības transformāciju.
LEKTORS
Teologam un biedrības "Elizeja" līdzdibinātājam Kasparam Simanovičam ir ar izcilību iegūts maģistra grāds teoloģijā un reliģiju zinātnē, kā arī 25 gadu pieredze mācītāja darbā. Viņu interesē filozofija, psiholoģija un cilvēka attiecības ar realitāti.
TĒMA
Radīt vēlamu pirmo priekšstatu ne vienmēr izdodas tieši tā, kā bijām plānojuši, jo tas ir process, kurā iesaistīti uzreiz dažādi faktori un šo procesu detalizētāk apraksta sociālās psiholoģijas zinātne. Tajā pat laikā pozitīvam pirmajam priekšstatam, atkarībā no komunikācijas konteksta, var būt ļoti nozīmīga loma. Lekcijas laikā Kaspars Simanovičs līdzdalīs biežākos mītus un domāšanas kļūdas attiecībā uiz pārliecinošu sevis pasniegšanu. Tāpat arī praktiskā gultnē tiks apskatītas reālas metodes dažāda līmeņa komunikācijas uzlabošanā.
LEKTORS
Dr. Artūrs Utināns - RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras lektors, kurš ir sertificēts psihoterapijā un psihiatrijā. 1991. gadā beidzis Latvijas Medicīnas Akadēmiju un 1993. gadā internatūru psihiatrijā. Turpmāk astoņus gadus studējis psihodinamisko psihoterapiju vairākās Zviedrijas psihiskās aprūpes speciālistu organizētajās apmācības programmās. Autors grāmatām "Cilvēka psihe. Tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšanas iespējas", "DNS, matrice un cilvēka uzvedība" un „Romantiskā mīlestība un psihiskie traucējumi". Darbojies Jauno reliģisko kustību pētīšanas padomē pie LR Tieslietu ministrijas.
TĒMA
Mūsdienās aizvien biežāk saskaramies ar apmānīšanas, krāpšanas un manipulēšanas gadījumiem. Ne velti laikmets iesaukts par “postpatiesības”. Lekcija ļaus diferencēt tādus stāvokļus kā adaptīvi meli un pataloģiski meli, manipulāciju veidi, apkrāpšana un pašapmāns. Tas nozīmē, ka mūs “apčakarē” ne tikai ārējs krāpnieks vai manipulators, bet arī mūsu pašu intuitīvās pašapmāna sistēmas. Lai mēs netiktu apmānīti, jāizprot vairāki kritiskās domāšanas un racionālas argumentācijas principi. Lekcija vērsta uz savas apzinātības palielielināšanu, lai veiksmīgāk izvairītos no apmāna un pašapmāna upura lomas.
LEKTORE
Dr. med. Vita Skuja - medicīnas zinātņu doktore, gastroenteroloģe, iekšķīgo slimību āste, gastrointestinālās enodskopijas speciāliste klīnikās Anti-Aging Institute, Capital Clinic Riga, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Anti-Aging Institute metodiskā vadītāja. Rīgas Stradiņa universitātes docētāja. Eiropas Gastroenterologu Asociācijas (United European Gastronetrology) mācībspēks, biedru kopsapulces locekle. Latvijas Jauno gastroenterlogu biedrības dibinātāja, valdes locekle.
TĒMA
Mēs visi pazīstam cilvēkus, kas pie bēdām vai ikdienas stresa nevar ieēst neko. Tāpat mēs zinām cilvēkus, kas šādos apstākļos to tik vien dara kā našķojas un pastāvīgi virina ledusskapja durvis.
Izrādās to nodrošina zarnu – smadzeņu ass (gut-brain axis) – tas, kā gremošanas sistēma sadarbojas ar nervu sistēmu un smadzenēm. Vēdera veselībai ir būtiska nozīme mūsu labsajūtas veicināšanā, kā arī nervu sistēmas nepareiza darbība ietekmē gremošanas sistēmas sūdzību attīstību.
Būtiska loma zarnu – smadzeņu ass darbībā ir zarnu mikrobiomam – visu zarnās mītošo baktēriju, sēnīšu un vīrusu kopai, kas caur zarnu sieniņu ar bioloģiski aktīvu vielu palīzību, ietekmē visa organisma, t.sk. smadzeņu un nervu sistēmas darbību.
Zarnu mikrobioms ir vēl viens cilvēka orgāns, par kura veselību jārūpējas. Zarnu mikrobioms kā sūklītis uzsūc mūsu ikdienas ieradumus, lietotos medikamentus, esošās un pārslimotās slimības. Tas ietekmē mūsu genus, nodrošina mūsu veselību, dzīvildzi, dzīves kvalitāti un nodrošina mūsu labsajūtu.
Lekcijā uzzināsiet praktiskus ieteikumus par to, kā rūpēties par zarnu mikrobiomu ikdienā, lai justos enerģijas, miera un labsajūtas pilni.
LEKTORS
Kristaps Kravalis (kristapskravalis.com)
- Mg. theol. (LU) un topošais psihologs (LU), organizācijas HiPotential.lv veidotājs.
- Personīgās produktivitātes un "high performance" treneris. 8 gadu garumā pētījis personīgās efektivitātes/produktivitātes tēmu teorētiskā un praktiskā līmenī. No apkopotajām zināšanām caur kursiem, nodarbībām, grāmatām, pētījumiem un personīgās pieredzes, izstrādājis pētījumos balstītus augstas personīgās produktivitātes principus un prakses.
- Vadījis vairāk nekā 300 ar personības izaugsmi un personīgo produktivitāti saistītus pasākumus, strādājot ar tādām organizācijām kā Tele2, SEB, Amserv, Latvijas Valsts Meži, Big Bank, SIF, Magnetic Latvia, RSU, LMA, Roche, fonds “Viegli” u.c., kā arī vairāk nekā 30 skolās Latvijā ar skolēniem un pedagogiem.
TĒMA
Pēdējo 50 gadu pētījumi tādos laukos kā hronobioloģija, psiholoģija, ekonomika un neirozinātne pārliecinoši pierāda - “īstais laiks” ir nevis māksla, bet zinātne. Lekcijas laikā iepazīsimies ar ritmiem, kas pavada mūsu ikdienu un to, kā izpratne par tiem var ikvienam palīdzēt plānot laiku un pieņemt arvien labākus lēmumus. Mūsu ikdiena sastāv no regulāriem lēmumiem par to, kad ķerties klāt konkrētiem uzdevumiem un mērķiem. Tā vietā, lai paļautos uz intuīciju vai apstākļu sakritību, var paļauties uz objektīvāku informāciju no pētījumiem. Tādā veidā var pieņemt ne tikai izsvērtākus lēmumus, bet arī uzlabot personīgo produktivitāti. Lekcijas laikā pieskarsimies tādām tēmām kā cirkadiānais ritms, hronotipi, fiziskās un psihiskās enerģijas svārstības, enerģijas menedžments, kā arī “kad" spēka ieradumi, kurus iedzīvināt savā ikdienā dalībnieki varēs uzreiz pēc lekcijas.
LEKTORE
Marija Ābeltiņa ir klīniskā psiholoģe un pārraudze, Kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore. Absolvējusi Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu psiholoģijā. Šobrīd turpina izglītību doktorantūrā, pētot profesionālas izdegšanas fenomenu. No 2013.gada ir sertificēta kognitīvi biheiviorālais psihoterapijas speciāliste (CBT) un no 2019.gada arī supervīzore. 2020.gadā kļuva par Shēmu terapijas speciālisti.
TĒMA
Profesionālā izdegšana ir bīstama gan pašiem cilvēkiem, gan organizācijām. Tā nozīmē lielus finansiālus zaudējumus darba devējam un veselības sarukšanu darbiniekam. Mēs darbā pavadām pusi no savas nomoda dzīves, tādēļ ir svarīgi ieguldīt tās kvalitātē! Tādēļ 1,5 stundas nodarbībā ielūkosimies profesionālās izdegšanas pazīmēs, mēģināsim saprast kā to atšķirt no noguruma un depresijas. Izrunāsim dažās profesionālās vides apstākļus, kas padara darba vidi par "toksisku", kā arī personīgos ieradumus, kas var sekmēt izdegšanu. Noslēgumā aplūkosim iespējamās palīdzības iespējas. Apmācību laikā visās apskatāmās tēmās uzsvars tiks likts uz to praktiskajiem aspektiem un teorētiskās atziņas tiks ilustrētas ar konkrētiem piemēriem.
LEKTORS
Indulis Paičs - teologs, mācītājs, vairāku grāmatu autors, kristīgās meditācijas un apzinātības skolotājs. Pašlaik studē psiholoģijas doktorantūrā RSU.
TĒMA
Par mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu sarakstīts ne mazums literatūras, tomēr katram no mums ir savi pieredzes stāsti, turklāt praksē mērķu izvirzīšana un sasniegšana ne vienmēr izskatās tik labi kā grāmatās. Tikšana skaidrībā par to, kādus mērķus izvirzīt, mēdz būt komplekss process, tomēr kopā ar mērķu sasniegšanu, tā ir svarīga daļa no mūsu pašefektivitātes, sasniegumiem un jēgpilnas dzīves virzības. Lekcijas laikā pārrunāsim to, kā nonākt lielākā skaidrībā par mērķiem dažādās dzīves sfērās, kā arī par praktiskiem principiem, kā šos mērķus pakāpeniski sasniegt.
Indulis Paičs - teologs, mācītājs, grāmatu autors, kristīgās meditācijas un apzinātības skolotājs. Pašlaik studē psiholoģijas doktorantūrā RSU.
TĒMA
Gan dzīves kāpumi, gan kritumi mūs veido, tomēr iet cauri šiem posmiem var iet ļoti dažādi. Kādiem cilvēkiem cauri grūtībām izdodas attīstīt dzīvesspēku un psiholoģisko noturību, ko tautā mēdz saukt par “krampi”, bet kādus grūtības mēdz salauzt. Lekcijas laikā pārrunāsim, ko nozīmē psiholoģiskā noturība, kā to attīstīt un kādi faktori to ietekmē. Papildus pārrunāsim arī praktiskus principus, ko pielietot ikdienas neskaidrības un šaubu brīžos, uzturot jēgpilnu dzīves virzību. Lekcijas saturs noderēs gan analizējot iepriekšējo dzīves pieredzi, gan arī gatavojoties nākotnes pārmaiņām.
LEKTORS
Artūrs Utināns - Artūrs Utināns - RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras lektors, kurš ir sertificēts psihoterapijā un psihiatrijā. 1991. gadā beidzis Latvijas Medicīnas Akadēmiju un 1993. gadā internatūru psihiatrijā. Turpmāk astoņus gadus studējis psihodinamisko psihoterapiju vairākās Zviedrijas psihiskās aprūpes speciālistu organizētajās apmācības programmās. Autors grāmatām "Cilvēka psihe. Tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšanas iespējas", "DNS, matrice un cilvēka uzvedība" un „Romantiskā mīlestība un psihiskie traucējumi". Darbojies Jauno reliģisko kustību pētīšanas padomē pie LR Tieslietu ministrijas.
TĒMA
Tēmas apraksts būs pieejams drīzumā.
LEKTORE
Vita Skuja - Dr. med., gastroenteroloģe, Anti-Aging Institute metodiskā vadītāja, Latvijas Gastroenterologu asociācijas biedre, Latvijas Jauno gastroenterologu biedrīabs dibinātāja, priekšsēdētāja, Eiropas Gastroenterologu asociācijas Jauno talantu grupas dalībniece, vairāk nekā 50 zinātnisko publikāciju autore un medicījas studentu zinātnisko darbu vadītāja, galvenokārt zarnu mikrobiotas un iekaisīgo zarnu slimību jomā.
TĒMA
Tēmas apraksts būs pieejams drīzumā.
LEKTORE
Marija Ābeltiņa ir klīniskā psiholoģe un pārraudze, Kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore. Absolvējusi Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra grādu psiholoģijā. Šobrīd turpina izglītību doktorantūrā, pētot profesionālas izdegšanas fenomenu. No 2013.gada ir sertificēta kognitīvi biheiviorālais psihoterapijas speciāliste (CBT) un no 2019.gada arī supervīzore. 2020.gadā kļuva par Shēmu terapijas speciālisti.
TĒMA
Tēmas apraksts būs pieejams drīzumā.
Spēļu piegāde iespējama, vienojoties par aktivitāšu programmas vadīšanu, kurā iekļautas arī spēles. Tādā gadījumā mūsu aktivitāšu programmas vadītāji piegādā arī spēles.
Aktivitāšu programmas cena veidojas no dažādiem kritērijiem - no pasākuma veida, ilguma, nepieciešamā aprīkojuma u.c. Sadaļā aktivitāšu programmas esam norādījuši aptuvenās programmas izmaksas, bet lai noskaidrotu gala summu, sazinieties ar mums caur e-pastu info@hipotential.lv vai telefonu, kas norādīts kontaktu sadaļā.
Indulis Paičs - teologs, mācītājs, grāmatu autors, kristīgās meditācijas un apzinātības skolotājs. Pašlaik studē psiholoģijas doktorantūrā RSU.
TĒMA
Cilvēks ir tāda neparasta būtne, kurā vajadzība pēc jēgas izjūtas bieži ir pat lielāka, nekā vēlme pēc fiziska komforta. Ja es zinu, kāpēc uzņemos pūles, varu tās izturēt un ar prieku sagaidu rezultātu, bet bezjēdzīgas grūtības ātri kļūst nepanesamas. Mūsdienās aizvien vairāk cilvēku cieš no jēgas trūkuma, kuru maldīgi uztver kā depresiju, izdegšanu un neskaidras izcelsmes trauksmi. Diemžēl (vai par laimi?) neviena tablete pati par sevi jēgu dzīvei nevar piešķirt… Ko nozīmē “dzīves jēga”? Vai tas ir kāds teikums, kurā formulēta manas dzīves programma? Vai tā ir nemainīga? Un kā jēgu meklēt? Šajā reizē runāsim, ka dzīves jēgas meklējumi ir mūsu katra personiskā atbilde uz dzīves sniegtajiem izaicinājumiem. Dzīve uzdod jautājumus un mēs uz tiem atbildam - katrs savā unikālajā veidā. Pasaules garīgo tradīciju, izcilu filozofu un psihoterapeitu atziņas var palīdzēt mums nonākt pie personiskām atbildēm, kas enerģizē un iedvesmo arī mūs katru. Dosimies šajā kopīgajā ceļā!
LEKTORS
Kristaps Kravalis (kristapskravalis.com)
- Personīgās produktivitātes un "high performance" treneris. 8 gadu garumā pētījis personīgās efektivitātes/produktivitātes tēmu teorētiskā un praktiskā līmenī. No apkopotajām zināšanām caur kursiem, nodarbībām, grāmatām, pētījumiem un personīgās pieredzes, izstrādājis datos balstītus, strādājošus augstas personīgās produktivitātes principus un prakses.
- Vadījis vairāk nekā 200 ar personības izaugsmi un personīgo produktivitāti saistītus pasākumus, strādājot ar tādām organizācijām kā Tele2, SEB, Amserv, Latvijas Valsts Meži, SIF, Magnetic Latvia, RSU, Roche, fonds “Viegli” u.c., kā arī vairāk nekā 30 skolās Latvijā.
- Teoloģijas maģistrs (LU).
- Šobrīd studē psiholoģiju (LU).
- Vispusīgi veselīga dzīvesveida un personības izaugsmes kustības “HiPotential.lv” vadītājs, spēļu un atrakciju uzņēmuma "PlayPotential.lv" veidotājs.
- Sertificēts interešu izglītības pedagogs (LU) un nometņu vadītājs.
- Fonda “Viegli” apbalvojuma “Laiks Ziedonim" vairākkārtējs nominants.
TĒMA
Mēs visi esam saskārušies ar situāciju, kad uzdevuma ieraksts plānotājā nebūt nenozīmē, ka tas patiešām tiks izdarīts. Plānošana, organizēšana, strukturēšana pati par sevi nestrādā, ja tai līdzi neseko efektīva darbība. Plānošana un darīšana ir divas papildinošas monētas puses. Tik daudziem cilvēkiem, kas bruņojušies ar labākajiem plānotājiem, aplikācijām un gadžetiem, gluži vienkārši trūkst efektīvas darbu izpildes stratēģijas. Tādos gadījumos enerģiju, ko ieguldām plānošanā un domāšanā (kas nereti pārvēršas par “overthinking”) ir vērts pārnest uz darīšanu. Labāk izdarīts, nekā perfekti saplānots. Katram no mums ir efektīva darītāja potenciāls, bet šī potenciāla atklāšana nav viegls ceļš, kas prasa nopietnus lēmumus, drosmīgu rīcību un darbu pie ieradumu maiņas. Lekcijā katrs dalībnieks varēs iepazīties ar dažādām izpildes stratēģijām kā savu spēcīgāko personīgās produktivitātes ieroci, kas nereti pārspēj labākos plānošanas rīkus, palīdzot sasniegt vēl nebijušus rezultātus.
Lekcijas programmas punkti:
- Ievads, ekskurss dažādu personīgās produktivitātes skolu un autoru izpildes stratēģijās;
- Infradiānie, cirkadiānie, ultradiānie cikli un to pielāgošana izpildes stratēģijām;
- Deep work principi;
- Prokrastinācijas (atlikšanas) psiholoģija;
- Teorijas ieviešana praksē - personīgo izpildes stratēģiju izstrāde.
LEKTORS
Raimonds Bergmanis
-13. Saeimas deputāts ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministra pieredzi. Latvijas Olimpiešu kluba prezidents, bet savā būtībā - vienkārši sirsnīgs cilvēks ar augstām vērtībām. - Spēkavīrs. Olimpietis. Pirmais Latvijas karognesējs vasaras Olimpiskajās spēlēs pēc Latvijas Neatkarības atjaunošanas. Bijis Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidents. - Pēc izglītības maģistrs ar inženiera ķīmiķa kvalifikāciju un maģistrs sporta pedagoģijā, bet sirdī karavīrs, Latvijas patriots. - Uzskata, ka Godīgas spēles principi ir ievērojami kā sportā tā arī ikdienā. Ir pārliecināts, ka rezultāti ir atkarīgi no diviem askpektiem: vēlēšanās un attieksmes.
TĒMA
Gribasspēks ir cilvēkam dabiski piemītoša īpašība dzīvot un izdzīvot. Tas ir arī cilvēka pirmais solis ceļā uz panākumiem. Sportists, ieguldot vairākus gadus darba, perfekti pārzinot tehniku un esot izcili sagatavojies, tomēr var zaudēt savu dzīves svarīgākos maču. Vai iztrūkstošais elements ir veiksme? Kā šajā situācijā var palīdzēt gribasspēks? Kas liek karavīram iet karā, zinot, ka viņš iet drošā nāvē? Kas ir tas spēks, kurš ir būtiskākais ierocis karavīram pie sāniem un turpat plikām rokām uzvarēt, piemēram Ziemassvētku kaujas? Tev var salauzt miesu, bet nevar salauzt Tavu gribu. Vai pašdisciplīna ir katra paša izvēle un kas ir argumenti, kuri tur cilvēku rāmjos?
Savā dzīvē esmu vadījies pēc principa, ka sākotnēji jāsaprot, ko es gribu izdarīt, tad kā es to varēšu izdarīt un visbeidzot – kas man par to būs, ja es to izdarīšu? Mūsdienās diemžēl šie jautājumi tiek uzdoti apgrieztā secībā, un tas liedz sasniegt lielas lietas.
Atbildes uz visiem šiem jautājumiem meklēsim 2021.gada 28.janvāra vakarā sarunā par tēmu "Kā attīstīt pašdisciplīnu un gribasspēku?"
LEKTORS
Edmunds Vanags ir klīniskais psihologs, kurš no 2015. gada strādā par pasniedzēju Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļā, pasniedzot psiholoģijas vēstures, kognitīvās psiholoģijas un neiropsiholoģijas kursus. Tāpat Edmunds ir Latvijas Psihologu biedrības Ētikas komisijas vadītājs. Specializējas neiropsiholoģisko novērtējumu veikšanā, kā arī veic kolēģu pārraudzību klīniskās psiholoģijas jomā.
TĒMA
Lekcijā izzināsim, kā darbojas cilvēka domāšanas funkcijas - uztvere, uzmanība, atmiņa un kā tie kalpo problēmu risināšanas, lēmumu pieņemšanas procesiem.
Pētīsim, kā domāšanas procesus labāk var saprast, ja saprotam, kā rodas uztveres ilūzijas. Caur vairākiem uztveres eksperimentim noskaidrosim, vai ikviens ir pakļauts uztveres maldiem.
Uzzināsim, ka neviens nav pasargāts no atmiņas kļūdām jeb viltus atmiņām. Meklēsim atbildes uz jautājumiem, vai prāta spējas var attīstīt un kāpēc nepalīdz krustvārdu mīklu risināšana vai spēles uz viedtālruņa. Noskaidrosim, kāpēc mūziķiem nav augstākas matemātiskās domāšanas spējas un matemātiķi caurmērā vāji spēlē uz mūzikas instrumentiem.
LEKTORE
Ieva Zvīgule - sertificēta fizioterapeite un sporta zinātnes doktore, studijas Vingrosev.lv vadītāja.
Ievai patīk strādāt ar cilvēkiem, kam ir sēdošs darbs un mazkustīgs dzīvesveids (piemēram, pacienti ar muguras sāpēm, galvassāpēm). Patīk “nolobīt uzaudzēto garozu” un tikt līdz spīdīgajam kodoliņam, kas ir veselība un dzīves enerģija. Tāpat viņas sirdslieta ir darbs ar grūtniecēm un jaunajām māmiņām pēcdzemdību periodā.
Ieva specializējas:
- muguras sāpju ārstēšanā un profilaksē;
- traumu profilaksē un pēctraumu rehabilitācijā;
- stājas problēmu ārstēšanā un profilaksē (pieaugušie un bērni);
- sāpju mazināšanā (muskuloskeletāri traucējumi, kustību balsta aprāta un neiroloģiskas problēmas);
- fizisko īpašību attīstīšanā un muskulatūras disbalansa normalizēšanā;
mājas vingrojumu kompleksa izstrādē un apmācībā.
TĒMA
Mūsdienu mehanizētais dzīvesveids nereti mūsu ķermeni "ieliek rāmjos". Parādās sāpes, diskomforts, stīvums, kas ietekmē mūsu fizisko un emocionālo labsajūtu. Nav un nebūs nevienas zāles, kas tik visaptveroši un pozitīvi iedarbosies uz mūsu ķermeni un prātu, kā pareizas intensitātes un apjoma fiziskās aktivitātes. Mūsu ķermenis ir radīts kustībai! Lekcijā pastāstīšu par "zelta trikiem", kā uzlabot savas ikdienas kvalitāti, justies žirgti un veselīgi.
LEKTORS
Artūrs Utināns - RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras lektors, kurš ir sertificēts psihoterapijā un psihiatrijā. 1991. gadā beidzis Latvijas Medicīnas Akadēmiju un 1993. gadā internatūru psihiatrijā. Turpmāk astoņus gadus studējis psihodinamisko psihoterapiju vairākās Zviedrijas psihiskās aprūpes speciālistu organizētajās apmācības programmās. Autors grāmatām "Cilvēka psihe. Tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšanas iespējas", "DNS, matrice un cilvēka uzvedība" un „Romantiskā mīlestība un psihiskie traucējumi". Darbojies Jauno reliģisko kustību pētīšanas padomē pie LR Tieslietu ministrijas.
TĒMA
Placebo ir farmakoloģiski neiedarbīgas vielas sniegšana pacientam ārstniecības nolūkos, visbiežāk zāļu efektivitātes pētījumos. Šim procesam var būt ārstnieciska iedarbība (placebo efekts), un tā ir saistīta ar paša pacienta ticību efektivitātei. Par placebo efektu sauc cilvēka garīgās vai fiziskās veselības uzlabošanos bez jebkāda objektīva iemesla. Pozitīvs konteksts veido placebo, negatīvs – nocebo efektus. Labi placebo reaktori ir viena trešā daļa no cilvēku populācijas. Šie cilvēki var izmantot placebo efektu savās interesēs, bet var arī iekrist nevajadzīgās ilūzijās un pat ciest finansiālus zaudējumus. Vakara gaitā ne tikai izpratīsim šos procesus, bet arī atklāsim dažādus veidus kā tos lietot savā labā.
LEKTORS
Kristaps Kravalis (kristapskravalis.com)
- Personīgās produktivitātes un "high performance" treneris. 8 gadu garumā pētījis personīgās efektivitātes/produktivitātes tēmu teorētiskā un praktiskā līmenī. No apkopotajām zināšanām caur kursiem, nodarbībām, grāmatām, pētījumiem un personīgās pieredzes, izstrādājis datos balstītus, strādājošus augstas personīgās produktivitātes principus un prakses.
- Vadījis vairāk nekā 200 ar personības izaugsmi un personīgo produktivitāti saistītus pasākumus, strādājot ar tādām organizācijām kā Tele2, SEB, Amserv, Latvijas Valsts Meži, SIF, Magnetic Latvia, RSU, Roche, fonds “Viegli” u.c., kā arī vairāk nekā 30 skolās Latvijā.
- Teoloģijas maģistrs (LU).
- Šobrīd studē psiholoģiju (LU).
- Vispusīgi veselīga dzīvesveida un personības izaugsmes kustības “HiPotential.lv” vadītājs, spēļu un atrakciju uzņēmuma "PlayPotential.lv" veidotājs.
- Sertificēts interešu izglītības pedagogs (LU) un nometņu vadītājs.
- Fonda “Viegli” apbalvojuma “Laiks Ziedonim" vairākkārtējs nominants.
TĒMA
Veiksmīgas komunikācijas prasmes ne velti tiek uzskatītas par vienu no lielākajām 21. gadsimta priekšrocībām kā darba tirgū, tā arī personīgajās attiecībās. Tomēr cilvēks komunicē ne tikai mutiski, bet arī neverbāli. Nereti tikai paskatoties uz kādu, varam nolasīt dažādus vēstījumus, vēl pirms kaut kas tiek pateikts vārdiski. Tomēr ķermeņa valodas tēma ir apvīta ar daudz mītiem un pieņēmumiem, dažkārt padarot to par populārzinātnisku vai pat ezotērisku tēmu. Neverbālo komunikāciju nopietnākā līmenī sāka pētīt tikai pirms apmēram 50 gadiem un tieši šie pētījumi kopā ar ekspertu atziņām ievieš lielāku skaidrību un pamatotību.
Lekcijas laikā caur teoriju un praktiskiem uzdevumiem iepazīsimies ar neverbālās komunikācijas veidiem un to pielietojumu ikdienas komunikācijā. Tādā veidā ikviens dalībnieks iemācīsies ne tikai atpazīt, bet arī pielietot dažādus neverbālās komunikācijas vēstījumus. Lekcijā apskatīsim 8 neverbālās komunikācijas veidus: mīmiku, haptiku, okulēziku, olfaktiku, proksēmiku, artifaktiku, vokāliku un hronēmiku. Pirmo reizi lasi šādus nosaukumus? Nesatraucies, pēc lekcijas tie vairs nebūs sveši!
LEKTORI
Rēzija Kalniņa - teātra un kino aktrise.
Krists Kalniņš - Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes mācītājs.
TĒMA
Vakara gaitā Rēzija un Krists līdzdalīs mācības un principus, kas viņiem dzīves laikā palīdzējuši plašāk atklāt savu potenciālu un aicinājumu. Lai arī abi uzauguši talantīgā mākslinieku ģimenē, "sevis atklāšanas" ceļš katram no viņiem nav bijis viegls - tas ir caurvīts ar dažādiem pagriezieniem un atziņām. Vakara gaitā abi lektori līdzdalīs uzrunu, kā arī atbildēs uz tematiskiem jautājumiem nelielā sarunā. Ikviens vakara dalībnieks tiks aicināts uzdot arī sevi interesējošu jautājumu.
LEKTORE
-Ilze Jēče ir labsajūtas un somatikas koučs, apzinātas kustības skolotāja un sociālo pārmaiņu vēstnese. Pēdējos 15 gadus Ilze veido izglītības programmas un pasniedz nodarbības dažādās pasaules vietās, spēcinot un iedvesmojot cilvēkus un kopienas tiekties atdzīvināt un izdzīvot savu potenciālu. Viņas pieredzes bagātība ir saistīta ar ilgstošu darbu gan personiskās pilnveides, gan aktīvisma jomā, cenšoties šīs abas jomas savest kopā, veicinot veiksmīgāku sadarbību un empātiskāku komunikāciju vides un sociālo pārmaiņu organizācijās, kā arī radot plašāku skatījumu un sasaisti ar globāliem izaicinājumiem pašizaugsmes kopienās. Ilze ir pabeigusi prestižo Vancouver School of Bodywork and Massage (2009), mācījusies somatiku Integration Institute of London (2015) un ir iedzīvinājusi dažādas cilvēku personību veidojošas izglītības programmas sadarbībā ar UNEP, Asia-Europe Foundation, Louis August Jonas Foundation, Brittish Council un citām starptautiskās organizācijām. Tāpat ik nedēļu Ilze vada autorraidījumu “Labsajūtas sarunas” Rietumu radio studijā.
TĒMA
Labsajūta ir daudzu elementu un procesu kopums, kas ļauj cilvēkam ikdienā justies veselākam, piepildītākam un laimīgākam. Ņemot vērā pēdējo gadu pētījumus neirozinātnē, mēs aizvien vairāk saprotam, ka labsajūta neaprobežojas tikai ar pilnvērtīgu miegu, biežu vingrošanu un veselīgām maltītēm. Labsajūta ir balansa meklēšana sevī un sev apkārtējā pasaulē, aktīvi piedaloties un uzņemoties atbildību par savām rīcībām un izvēlēm. Tā ir par spēju sajust gan prieku, gan skumjas, gan dusmas. Par spēju risināt savus iekšējos konfliktus un dažreiz tos atstāt nerisinātus vai neatrisinātus. Par attiecību mākslu ar citiem cilvēkiem un rūpēm par apkārtējo vidi.
Mans darbs ir būt klāt cilvēkam šajā sevis atklāšanas procesā, par pamatu ņemot ķermeņa un paradumu izpēti un vīzijas veidošanu par to, kāds viņš/viņa grib būt un kādā veidā savu dzīvi dzīvot un piedzīvot. Strādājot ar klientiem uz masāžas kušetes vai vingrošanas paklājiņa, es bieži novēroju pamata ieradumus, kurus stāsta ķermenis. Skatoties gan uz kaulu un muskuļu novietojumu un to saistīto kustību, gan uz elpošanas ieradumiem, gan uz cilvēka ikdienas gaitu un veidu, kā viņš/viņa sevi pasniedz pārējai pasaulei. Strādājot somatiski ar grupām, atklājas mūsu ieradumi būt ar citiem, izvēloties uzticēties vai šaubīties, uzņemties līdera pozīcijas, vai sekojot, vai cenšoties noturēt līdzsvaru starp abām šīm lomām. Ceļs uz sevi ir interesants, ne vienmēr viegls un saprotams, bet tas ir nozīmīgs un svarīgs, kā tev, tā citiem, ar ko ikdienas tu dali savu dzīves telpu.
Lekcijā stāstīšu par labsajūtas pētījumiem un mūsu potenicālu justies labāk, dalīšos ar praktiskiem piemēriem no sava ikdienas darba ar klientiem un klientu grupām.
LEKTORS
Indulis Paičs - teologs, mācītājs, vairāku grāmatu autors, kristīgās meditācijas un apzinātības skolotājs. Pašlaik studē psiholoģijas doktorantūrā RSU.
TĒMA
Mēs skatāmies uz pasauli caur citu acīm. Attiecības nav tikai dzīves luksuss, bez tām cilvēka tapšana un dzīve nemaz nav iedomājama. Attiecībās mēs kļūstam par cilvēkiem. Attiecībās atklājas debesis un reizēm tiek piedzīvota elle zemes virsū. Piemēram, tieši vientulība ir galvenais depresiju, trauksmi un bezmiegu veicinošais apstāklis. Kā attiecības mūs veido - no agras bērnības līdz šim brīdim? Kā tās saistītas ar mūsu dzīves jēgas un piepildījuma izjūtu? Ko praktiski varam darīt, lai realizētu savu laimes un mīlestības potenciālu?
Indulis Paičs - teologs, mācītājs, grāmatu autors, kristīgās meditācijas un apzinātības skolotājs. Pašlaik studē psiholoģijas doktorantūrā RSU.
TĒMA
Kā jau ierasts – viena laba un viena ne-tik-laba ziņa… Labā ir tā, ka ikviens cilvēks ir apveltīts ar apbrīnojamu iekšēju potenciālu. Ikviens! Ne tik labā ziņa ir tā, ka šis iekšējais potenciāls ir jāatklāj un jārealizē. Lai tas notiktu, jātiek galā ar tik izplatītajām bailēm no citiem (“ko citi teiks, kā reaģēs?”) un neauglīgā iekšējā konflikta, kura rezultātā cilvēks netic/neuzticas pats saviem lēmumiem (“ko es patiesībā gribu, vai es varu būt drošs par to?”). Nāc, seko sev! Šis teikums ir aicinājums būt pārliecinātam, bet vienlaikus nedarīt to uz attiecību rēķina. Pārliecinātībai nav obligāti jānoved pie vientulības. Gluži otrādi – tas var būt ceļš, ka atrast dziļas un tuvas kopības izjūtu! Seko sev, bet nāc mūsu pulkā! Sezonas pirmajā lekcijā pievērsīsimies tam, kā atrast savu dziļāko pamatu – uzticēties tam lielajam Noslēpumam, kas mūs ir veidojis.
LEKTORS
- ārsts-psihoterapeits RSU psihosomatikas klīnikā, pieprasīts lektors mentālās veselības tematikā.
TĒMA
Panikas lēkmes - visbiežāk tās asociējas tikai ar simptomiem - elpas trūkums, sirdsklauves, svīšana, drebuļi, reibst galva, šķiet, ka sirds apstāsies vai nevarēsim vairs paelpot un šķiet, ka nekas nevar palīdzēt. Taču reti kad sanāk aizdomāties, kas notika sekundes vai minūtes pirms lēkmes - Kur es biju? Ar ko runāju? Kas mani sagaidīja? Ko pieredzēju? Ko nespēju aizmirst vai otram izpaust? Bieži vien tieši šis “mazais nieks” ir tas, kas izprovocē lēkmi, bet mēs to pat nenojaušam. Kādi tad ir šie “nieki”, kas izraisa panikas lēkmes un kādi potenciālie risinājumi tiem ir, par to sīkāk parunāsim lekcijā “Kas slēpjas aiz panikas lēkmēm?”
LEKTORS
Marks Jermaks - sertificēts psihoterapijas speciālists, lektors, raidījuma “Mīlestības terapija” līdzautors (2014-2019).
TĒMA
Neirotisks simptoms nav mūsu ienaidnieks, tas ir sabiedrotais ceļā pie autentiskuma. Kāpēc tā? Vai tad simptoms nerada problēmas? Īstenībā tas atnāk ar skaidru vēstījumu: mūsu dzīvē trūkst autentiskuma, jo pārāk bieži izliekamies par to, kas nemaz neesam… Ko var pieskaitīt pie neirotiskiem simptomiem? To saraksts ir visai plašs – grūtības izdzīvot noteiktas jūtas, uzmācīgas domas, perfekcionisms, emocionāli traucējumi, sistemātiskas grūtības attiecībās ar citiem cilvēkiem (kā mūsu problēmu ārēja izpausme), šķietami iracionāla, neloģiska uzvedība. Visai bieži rodas vēlme novērst simptomu kā tādu, vienkārši izslēgt to no savas dzīves. Taču šādi centieni ilgtermiņā bieži nav efektīvi, jo nopietns darbs ar neirotisku simptomu nozīmē izprast tā jēgu un vēstījumu un tad mainīties pašam, lai turpmāk izzūd pati nepieciešamība pēc simptoma. Tātad – nevis ienaidnieks, bet sabiedrotais, kas neatlaidīgi pamudina dziļāk izprast sevi un veikt konkrētas pārmaiņas mūsu attiecībās ar pasauli. Vēl viena būtiska atziņa: mūsu neirotiskie simptomi vienmēr rodas attiecībās. Līdz ar to arī “ārstēt” sevi varam tikai attiecībās. Par šo un vēl vairāk lekcijā "Slepenais sabiedrotais: kā lietot psiholoģiskas problēmas savā labā?"
LEKTORS
- neatkarīgs investīciju un uzkrājumu eksperts. Investīciju tirgos aktīvi darbojas kopš 2007.gada, pārvaldījis turīgu personu portfeļus vietējā kapitāla bankā. Kaspars raksta par personīgajām finansēm blogā: https://peisenieks.com/.
Kaspars ir ieguvis maģistra grādu starptautiskajā finanšu vadībā Banku augstskolā un MBA grādu SBS Šveices Biznesa skolā, kā arī CFA institūta finanšu analītiķa sertifikātu.
TĒMA
Tikai daži gudri lēmumi personīgo finanšu pārvaldībā var izšķirt, vai tiks dzīvota turīga vai pieticīga dzīve. Lekcija par to, cik ļoti mūsu dzīves un finansiālos panākumus ietekmē tādas lietas kā ikdienas ieradumi, dzīvesstila inflācija. Noskaidrosim, cik dārgus mājokļus un auto pirkt, lai tie neietekmētu spēju kļūt turīgiem. Apskatīsim, kāpēc ir jāsāk krāt pēc iespējas agrāk un kādus instrumentus izmantot mērķu sasniegšanai. Nobeigumā aplūkosim investīciju pamatprincipus un izrunāsim tās lietas, no kurām ir jāizvairās, lai nezaudētu kapitālu.
LEKTORE
Lāsma Novika - konsultē vadītājus, kas ir nonākuši personīgā vai profesionālā krīzē. Atbalsta komandas risinājumu meklēšanā produktīvam darbam, attiecību sarežģījumos, pārmaiņās un konfliktos. IZGLĪTĪBA: Klīniskā psihoterapeite un organizāciju konsultante (Dānija)Maģistra grāds Organizāciju un sociālajā psiholoģijā (LSE, Londona)Maģistra (MBA) un bakalaura grādi Uzņēmējdarbības vadībā.
TĒMA
Attiecību veidošanas māksla ir viens no mūsu dzīves lielākajiem izaicinājumiem. Tikai nedaudzi no mums var teikt, ka pārvalda šo mākslu pilnībā. Lielākajai daļai tas ir nepārtraukts mācīšanās un sevis iepazīšanas process visas dzīves garumā. Konfrontācijas, strīdi, konflikti ir neatņemama attiecību veidošanas mākslas sastāvdaļa un šajā vakarā pievērsīsimies konfliktiem. Mēģināsim izprast, kas ir konflikts? Izpētīsim kāpēc, cenšoties visiem spēkiem no konfliktiem izvairīties, mēs sasniedzam tieši pretējo un attopamies uz konflikta sliekšņa? Kā arī runāsim par to, kā nebaidīties no konfliktiem un izkopt sevī konfliktu risināšanas spējas.
LEKTORS
Kristaps Kravalis
- Personīgās produktivitātes un "high performance" treneris. 8 gadu garumā pētījis personīgās efektivitātes/produktivitātes tēmu teorētiskā un praktiskā līmenī. No apkopotajām zināšanām caur kursiem, nodarbībām, grāmatām, pētījumiem un personīgās pieredzes, izstrādājis datos balstītus, strādājošus augstas personīgās produktivitātes principus un prakses.
- Vadījis vairāk nekā 250 ar personības izaugsmi un personīgo produktivitāti saistītus pasākumus, strādājot ar tādām organizācijām kā Tele2, SEB, Amserv, Latvijas Valsts Meži, SIF, Magnetic Latvia, RSU, Roche, fonds “Viegli” u.c., kā arī vairāk nekā 30 skolās Latvijā.
- Teoloģijas maģistrs (LU).
- Šobrīd studē psiholoģiju (LU).
- Vispusīgi veselīga dzīvesveida un personības izaugsmes kustības “HiPotential.lv” vadītājs, spēļu un atrakciju uzņēmuma "PlayPotential.lv" veidotājs.
- Sertificēts interešu izglītības pedagogs (LU) un nometņu vadītājs.
- Fonda “Viegli” apbalvojuma “Laiks Ziedonim" vairākkārtējs nominants.
TĒMA
21. gadsimta cilvēks saskaras ar lielu informācijas, iespēju un stimulu pārbagātību, turklāt viss notiek vēl nebijušā ātrumā. Lai neizdegtu darba vietā un dzīvē ārpus tās, nepieciešams pievērst īpašu uzmanību tam, kur mēs investējam mūsu fizisko un psihisko enerģiju. Apzināti atrodot līdzsvaru starp mūsu enerģijas izlikšanu un atjaunošanu, ikdienā varam darboties efektīvākajā veidā. Pazaudējot līdzsvaru starp enerģijas izlikšanu un atjaunošanu, riskējam nonākt izdegšanas un psihosomatisku saslimšanu riska zonā, kas pēdējās divās dekādēs sabiedrībā ir īpaši aktuāls temats. Līdzsvara meklējumi sākas ar ikdienas domāšanas paradigmu un ieradumu pārvērtēšanu, sākot uzdot sev labus jautājumus un eksperimentējot ar praktiskām atbildēm. Agri vai vēlu nonākam līdz jautājumam - “Kāpēc enerģijas līmenis mēdz būt tik svārstīgs un ko darīt praktiski, lai to paceltu jaunā, stabilā līmenī?”. Tieši uz šo jautājumu meklēsim atbildes lekcijā "Enerģijas menedžments", kas caur zinātnē balstītu teorētisko materiālu, praktiskiem uzdevumiem un izaicinājumiem ikdienai, palīdzēs skatītājiem izveidot savu personīgo enerģijas menedžmenta sistēmu. Šādas sistēmas praktizēšana, paaugstina fiziskās un psihiskās enerģijas līmeni, kas attiecīgi atspoguļojas praktiski katrā dzīves sfērā - karjerā, attiecībās, personīgajā izaugsmē, mērķu sasniegšanā u.c. sfērās.
LEKTORS
Edmunds Vanags ir klīniskais psihologs, kurš no 2015. gada strādā par pasniedzēju Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļā, pasniedzot psiholoģijas vēstures, kognitīvās psiholoģijas un neiropsiholoģijas kursus. Tāpat Edmunds ir Latvijas Psihologu biedrības Ētikas komisijas vadītājs. Specializējas neiropsiholoģisko novērtējumu veikšanā, kā arī veic kolēģu pārraudzību klīniskās psiholoģijas jomā.
TĒMA
Nav noslēpums, ka mēs mācāmies visu dzīvi, sākot no skolas un augstskolas, beidzot ar ikdienu darbā un mājās. Tomēr jaunas zināšanas var apgūt un pielietot ar dažādu efektivitāti – dažkārt tas izdodas ātri, citu reizi lēnām un ar piepūli. Kā “iemācīties mācīties? Un kas nosaka labas mācīšanās pamatus? Pētījumi liek domāt, ka jaunas zināšanas un prasmes vislabāk apgūst tie, kuri regulāri attīsta savas mācīšanās iemaņas un izmanto visefektīvākos domāšanas paņēmienus. Spēja apgūt efektīvākus mācīšanās paņēmienus jāattīsta apzināti un mērķtiecīgi. Lekcijā “Kā efektīvi mācīties?” tiks izklāstītas jaunākās kognitīvās psiholoģijas atziņas par to, kā vislabāk attīstīt savas mācīšanās iemaņas dažādās dzīves sfērās.
LEKTORS
Nils Sakss Konstantinovs ir Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs, ikdienā strādā ar pusaudžiem, sniedzot psihoterapiju un psihodiagnostiku. Iepriekš strādājis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, izveidojis bezmaksas psiholoģiskās palīdzības programmu Pusaudžu resursu centrs, šobrīd sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu TIETOEvry izstrādā „Virtuālās terapijas laboratoriju”. Ieguvis maģistra grādu klīniskajā psiholoģijā Lielbritānijā, specializējies bērnu un pusaudžu psihoterapijā, Eiropas bērnu un pusaudžu psihiatrijas savienības (ESCAP) 1. rezidences absolvents, šobrīd turpina apgūt bērnu psihoanalīzi. Britu psihologu savienības (BPS) biedrs un Latvijas Psihoterapeitu biedrības valdes loceklis. Piedalījies ar pētījumiem starptautiskās bērnu psihiskajai veselībai veltītās konferencēs. Lasa lekcijas Latvijas Universitātē, vada apmācības speciālistiem. Iepriekš studējis arī reliģijpētniecību, iegūstot maģistra grādu teoloģijā (LU). Daudzu publikāciju un vairāku prozas grāmatu autors.
TĒMA
Kas jāzina vecākiem, lai viņu pusaudži izaugtu par laimīgiem, veiksmīgiem, ar dzīvi apmierinātiem pieaugušajiem? Kādas metodes izmantot, lai palīdzētu bērniem pārdzīvot pieaugšanas krīzi? Kuri audzināšanas paņēmieni strādā, bet kuri tieši otrādi – var novest pie mentālās veselības grūtībām, motivācijas zuduma, sliktām sekmēm skolā un citām negatīvām sekām? Šajā lekcijā Jūs uzzināsiet gan jaunākās pētnieku atziņas par šiem jautājumiem, gan novērojumus un praktiskus padomus, kas veidojušies no pieredzes strādājot pusaudžu centrā un ik dienas palīdzot ģimenēm saprast, atbalstīt un izaudzināt laimīgus jauniešus.
LEKTORE
-Iveta Kalniņa ir LSPA doktorante (multidisciplinārs pētījums par domu ietekmi uz muguras lumbālās daļas sāpēm); Latvijas Sporta jogas federācijas prezidente; Starptautiskās sporta jogas federācijas (IYSF) vice prezidente; Holistiskās terapijas konsultante. Savas dzīves laikā ieguvusi gan akadēmisko, gan profesionālās pilnveides izglītību un praktisko pieredzi tādās nozarēs un darbības sfērās, kā pedagoģija, uzņēmējdarbības vadība, ekonomika, tiesību zinības, nodokļi un finanses, sports, aromaterapija, naturopātija, ājūrvēdas medicīna, kvantu fizika un mūzika. Pasauli un cilvēku tajā saredzot kā vienotu, savstarpēji ietekmējošu mehānismu, kurā viss strādā pēc vieniem un tiem pašiem principiem, tikai dažādos līmeņos. Par to - kas ir cilvēks, kas ietekmē cilvēka labsajūtu, kāpēc lietas notiek tā vai citādi un kā to ietekmēt vai mainīt, Iveta ir domājusi, interesējusies un pētījusi vairāk, kā 20 gadus. Tagad top arī viņas doktora darbs.
TĒMA
Lekcijā tiks apskatītas tādas tēmas kā:
- Kas nosaka mūsu veselību vai slimību? Vai to var ietekmēt un mainīt?
- Cilvēks kā daudzdimensionāla enerģijas struktūra
- Kāpēc dzīvē notiek tas, kas notiek? Kurš vainīgs? - Kas ir domas? Kas ir emocijas? - Kā sajust/ieraudzīt ķermenī savu domu rezultātu? Šie un daudzi citi aspekti tiks izrunāti, pamatojoties uz zinātniskajiem pētījumiem kvantu fizikā, epiģenētikā, neirobioloģijā, neiropsiholoģijā, šūnu bioloģijā u.c.
Jā, tas ir iespējams. Ja tā ir esošās sezonas lekcija, kas jau notikusi, varat droši tai reģistrēties zem attiecīgās pogas (piemēram - "Reģistrēties 24. augusta lekcijai") un mēs nosūtīsim attiecīgās lekcijas ierakstu e-pastā. Savukārt, ja tā ir lekcija no citām notikušām sezonām, tad uzrakstiet mums e-pastā un vienosimies par turpmākajiem soļiem.
Jā, abonementu īpašniekiem pēc lekciju sezonas ir iespējams saņemt rakstisku apstiprinājumu par noskatītām lekcijām. Šāds apstiprinājums dažkārt ir nepieciešams uzņēmumu vadībai vai arī citam sponsoram. Lai saņemtu apstiprinājumu, pēc lekciju sezonas nosūtiet mums ziņu e-pastā un mēs sazināsimies par tālākajiem soļiem.

